Ievads
Mūsdienās visai lielu lomu ikviena cilvēka dzīvē ieņem masu informācijas līdzekļi jeb mediji. Daudzos pētījumos ir pierādīts, ka bez pastāvīgas informācijas nav iespējama cilvēka pilnvērtīga attīstība un normāla dažādu sociālo grupu un vispār sabiedrības funkcionēšana. Masu informācijas līdzekļi paplašina mūsu redzesloku, zināšanas, paplašina skatījumu uz dabu, ļauj baudīt mākslu. Šķiet, ka nevienam karstākā vēlēšanās nebūtu, lai vienā jaukā dienā no zemes virsmas pazustu visi saziņas līdzekļi televizīja, radio, avīzes... Nav jau nekas īpašs, bet līdz mums nenonāktu informācija, kas ikdienā mums liekas svarīga. Par jaunievēlēto premjeru mēs uzzinātu aptuveni nedēļu pēc tā ievēlēšanas. Vēl grūtāk klātos Sibīrijas iemītniekiem, kuri par ziemā ievēlētu prezidentu uzzinātu līdz ar gājputnu atnākšanu (tur gājputni atlido vēlu). Televīzijā varam skatīt filmas, seriālus, izklaides raidījumus. Ja ņem vērā to, ka visa Latvijas prese nesastāv tikai no Dienas, NeatkarīgāsRA un Zīlītes, bet pastāv arī tādas lietas kā Laterna, Sexer un citi izdevumi, kas veicina ne tik vien to kā mūsu redzesloka paplašināšanos ziņu pasaulē, var secināt, ka dažam labam preses izdevumi kalpo arī kā ļoti labs relaksācijas līdzeklis. Šai ziņā vēl atpaliek radio, bet gan jau tuvākajā nākotnē varēs sastapties ar tādu lietu kā “Seks pa radio”. Internets sit pušu visu iepriekšaprakstīto. Tā ir mājvieta visiem. Te var satikt visus, sākot no maza bērna un beidzot ar vecu izvirtuli. Secinājums tam visam ir tāds, ka masu mediji tieši ietekmē mūsu izvēli, rīcību, gaumi, fantāziju u.tml. Jānoskaidro vien būtu, kā tad īsti mēs tiekam ietekmēti- labi, slikti vai varbūt gan tā, gan tā.
Nu jau arvien biežāk tiek runāts par faktu, ka informatīvi komunikatīvie procesi var slēpt sevī bīstamību, kas var sagādāt arī reālus un pieaugošus draudus personības un sabiedrības attīstībai, tāpēc arvien biežāk parādās jautājumi, kas saistīti ar medijiem, piemēram, vardarbība televīzijā, šausmu video, reklāma un bērni, datorspēles u.tml. Mediju zinātnieki runā par “mediju bērnību un mediju jaunību”, kas raksturīga mūsdienu sabiedrībā.
Pašreiz sabiedrības uzmanība ir pievērsta mediju iedarbībai uz bērnu psiholoģiju, fizisko un garīgo veselību. Līdz ar to aktuāla ir sociāli psiholoģiskā un konfliktsituāciju problēma ģimenēs un skolās. Visai bieži TV un citos masu medijos ieraugāmais ar vardarbības saturu rosina bērnus neapmeklēt skolu, nemācīties, liek agresīvi uzvesties. Bieži skolās pārprot bērnu un pusaudžu uzvedību – to patiesībā ir radījusi bezdarbīga sēdēšana pie televizora un vardarbīgu ainu vērošana. Līdz ar to rodas dažādas psiholoģiskas un agresīvas uzvedības pārmaiņas gan bērnos, gan pieaugušajos.
Mūsu uzdevums gan šoreiz nebūs pamācīt vecākus kā pareizi audzināt bērnus, ko atļaut skatīties televīzijā vai ko aizliegt. Mēs gribētu pievērst uzmanību teorijai un faktiem, kas saistās ar plašsaziņas līdzekļiem un to ietekmi uz bērniem, kā arī sekām, kas rodas, pakļaujoties mediju mērķorientētajai manipulācijai.
Kā zināms zinātnieki pat izveidojuši jaunus terminus, kā piemēram, datora autisms, televideospēļu epilepsijas sindroms, elektroniskā narkomānija. Šie jēdzieni darbā tiks tuvāk apskatīti un iztirzāti.
Pētījumā balstīsimies uz J.Kučinska teorijām, jo viņš ekrāna vardarbības problemātiku ir aprakstījis visplašāk. Salīdzinājumam tiks izmantotas arī T.Likonas un V.Gulānes idejas, kā arī dažādu psihologu publicētie raksti Latvijas presē.
Lai pētījums nebūtu vienpusēji tendēts tikai uz mediju negatīvo ietekmi uz bērnu, pretargumentus meklēsim ārzemju literatūrā, iepazīstoties ar Van Evras un Barija Guntera (Barrie Gunter) uzskatiem, jo pētījuma rezultātā secināts, ka Latvijā praktiski nav iespējams atrast literatūru, kurā mediju problemātika tiktu apskatīta gan ar tās negatīvajām, gan pozitīvajām sekām.
Lai gūtu ieskatu mūsdienu televīzijas pašreizējajā stāvoklī, tiks izmantotas Latvijas Televīzijas Programmu padomes ģenerāldirektora A.Bērziņa domas un Latvijas Bērnu kultūras atbalsta fonda prezidentes Ināras Liepas teiktais semināra “Latvijas masu mediji bērniem: NEVARDARBĪBAS NEIESPĒJAMĪBA” ietvaros.
Paplašinot redzesloku, tiks apskatīta arī Dānijas Mediju padomes pieredze.
Pētījuma aktualitāte
Publikācijas pierāda, ka televīzijas vardarbība arvien pieaug, aiz sevis atstājot aizvien šausmīgākas noziedzības, bet konstruktīvas darbības, lai pret to cīnītos, uz vardarbības fona nav pamanāmas. Latvijā izdoto grāmatu skaits ar TV skatīšanās saistīto jautājumu apskati un analīzi ir niecīgs, kamēr problēmu loks tikai paplašinās un aktualizējas skolotāju, vecāku un bērnu vidū. Vecākiem trūkst informācijas par mediju ietekmējošajiem aspektiem, līdz ar to trūkst pareizas TV skatīšanās pieredzes, ko tālāk nodot saviem bērniem. Diez vai bērns TV redzēto uztver tik pat mierīgi kā Amerikas komēdijseriālos tas redzams – izgāzies gultā ar čipsu paku rokā, vienaldzīgiem sejas vaibstiem. Šīs problēmas aktualitāte arvien aug, pieprasot jaunus pētījumus un rīcības.
Pētījuma mērķis
Pētīt un analizēt mediju lomu pedagoģijā, apzinot tās dažādo ietekmi uz bērnu attīstību, uzvedību, veselību un izglītību.
Pētījuma problēmjautājums
Vai Latvijā mediju vardarbība ir aktuāla? Kas tiek darīts, lai to mazinātu?
Pētījuma uzdevumi:
1. Apkopot kursa darbam nepieciešamo informāciju, izmantojot dažādu zinātnieku, psihologu, pedagogu atziņas;
2. Sistematizēt un analizēt iegūto informāciju par mediju vardarbības problemātiku;
3. Veikt nepieciešamos secinājumus, lai noskaidrotu pētījuma turpināšanas nepieciešamību un hipotēžu definēšanu.
Pētījuma metodes
Teorētiskās literatūras analīze, pieejamo publikāciju presē analīze, elektroniskās informācijas internetā analīze.
Darbā lietotie atslēgvārdi:
Medijs – mācību procesā medijs ir pedagoģisks palīglīdzeklis, piemēram, filma vai diapozitīvs; vispārīgā nozīmē ar medijiem saprot masu medijus, piemēram, filmas, radio, televīziju, presi [18, 128].
Vardarbība – prettiesisks personas vai personu grupas aizskārums ar fizisku spēku (nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot, aplaupot u.tml.) vai ar draudiem, iebiedēšanu, emocionālu pāridarījumu (piemēram, ar ignorēšanu, ņirgāšanos, cieņas aizskārumu).[17]
Manipulācija (ietekmēšana) – process, kurā kāda persona ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem, cenšas panākt, lai cita persona mainītu, pārveidotu savu rīcību, attieksmi, domas, uzskatus. Process, kurā kaut kas ir par iemeslu, cēloni tam, ka kaut kas pārveidojas, mainās.[17]
…
