Mediji un sabiedrība
Mediji jeb masu informācijas līdzekļi ir sociālie institūti un komunikāciju kanāli, kas nodrošina sistemātisku informācijas vākšanu, apstrādi un izplatīšanu. Prese, radio, televīzija, grāmatas, kino, internets un daudzi citi līdzekļi tiek saukti par medijiem. Pārnestā nozīmē medijus (4. varu) pielīdzina 3 jau esošajām demokrātiskas valsts varas atzariem – likumdevējvarai, izpildvarai, tiesu varai. Latvijā masu informācijas līdzekļus regulē ”Likums par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Likumā ir sešas nodaļas ar 30 pantiem, kur ir noteikti mediju principi, piemēram, brīva prese un informācijas izplatīšana, aizliegts publicēt valsts noslēpumus, aizliegts aicināt uz vardarbību, aizliegts publicēt nepatiesas, personu aizvainojošas un apmelojošas ziņas u. c.
Mediju loma sabiedrībā ir milzīga, jo lielākā daļa cilvēku Latvijā un pasaulē informāciju par notikumiem iegūst un uzzina ar to palīdzību. Kāpēc tā ir 4. vara? Atbilde ir vienkārša un loģiska: 1) masu informācijas līdzekļi palīdz un dod iespēju cilvēkiem būt patstāvīgi lietas kursā par visiem notikumiem pašu zemē un pasaulē; 2) iepazīstina cilvēkus ar dažādiem viedokļiem; 3) mediji ir galvenie atklātuma un pilsoņu tiesību aizstāvji; 4) tie ir galvenie kultūras izplatītāji sabiedrībā; 5) veido sabiedrības domu, viedokli par notiekošo valstī; 6) veido (gan tiešā, gan pastiprinātā veidā) cilvēku vērtības, orientāciju un mentalitāti; 7) spēj faktus un notikumus interpretēt un parādīt ne tikai no labvēlīgās puses, bet arī no nelabvēlīgākās puses. Faktiski mediji atstāj savu ietekmi uz visām svarīgākajām dzīves nozarēm, interesējoties par jautājumiem, kas varētu saistīt cilvēku uzmanību.(sekas)
Mediji gan agrāk, gan tagad, gan arī turpmāk tiks iespaidoti politiski, ekonomiski un tehniski. Tie pretojas politiskajam un ekonomiskajam spiedienam, izmantojot saiti ar visplašāko auditoriju (publisko domu).[1,52]
Pētnieciskā literatūra ir centusies sistematizēt tās koncepcijas, kuras dažādu valstu politiskie vadītāji līdz šim izmantojuši, lai kontrolētu un vadītu medijus. Piemēram, Zviedrijā un citās Ziemeļvalstīs pamatnostāja vienmēr ir bijusi demokrātija. Taču tas nenozīmē, ka pietiek ar demokrātijas saukli, lai valstī nodrošinātu patiesa demokrātisma principus. Ideālā formula joprojām nav atrasta, meklējot taisnīgu politisko sistēmu, kura nodrošinātu ideālus apstākļus mediju komunikācijai un demokrātisma pilnveidošanai valstī.…
