Es daru to, kas man kādreiz jau bijis patīkami. Es aizveru acis un vairs neizdaru nevienu kustību. Mans ķermenis kļūst pilnīgi nekustīgs. Es kļūstu par pieminekli. Vienīgais, kas vēl kustas, ir mana elpa. Es pilnībā pārvaldu savu ķermeni. Es pārvaldu ne tikai savu ķermeni, bet arī savas domas. Es koncentrēju savu domu daudzveidību vienā punktā – es vēroju savu elpu. Neko nemainu, tikai vēroju… Es sasniedzu galīgās koncentrācijas stāvokli un vienkārši vairs neredzu neko citu kā tikai to, ko es pašlaik daru – es vēroju savu elpu. Un, kamēr es vēroju savu elpu, es iegūstu atziņu, ka nevis es elpoju, bet es tieku elpots. Pati dzīvība elpo mani. Un es saprotu, kas es patiesībā esmu. Es neesmu ķermenis, es esmu apziņa. Es esmu apziņa, kas ļauj ķermenim būt nekustīgam. Es esmu apziņa, kas koncentrē savas domas vienā punktā un ļauj man elpot. Un es apzinos, ka esmu apziņa - pamodusies apziņa. Pēc tam es uzmanīgi izeju no šīs situācijas un atkal atgriežos savas būtības virspusē – atpakaļ realitātē un tagadnē!
Meditācija ir relaksācijas stāvoklis, kura laikā cilvēks it kā atslēdzas no ārējās pasaules un pārvar barjeras starp apziņu un zemapziņu, un palīdz dziļāk iekļūt savā paša būtībā. Meditācijas mērķis ir apgaismība vai – precīzāk – atbrīvošanās no jebkāda ego apziņas iedibināta intelektuālisma un ar to saistītā verbālisma, t.i., no paļaušanās uz jēdzienu un vārdu visspēcību. …