Neskaitāmas izdarīšanas pasaulē, izteiksmīgas līniju precizitāte, formu elegance un krāsu harmonija... Viņu ir tik daudz, cik zvaigžņu pie debesīm, cik spīdīgu gaismekļu plašajā, nebeidzamajā telpā. Dzirdot par viņām, mēs atrodamies svētībā; vērojam un apbrīnojam ar ticību sirdī, attīrāmies no drūmuma, kas sakrājies un nodrošina mūsu prātu ar nepārtrauktu laiku...
Pirms 2500 gadiem Buda Šakjamuni, sasniedzot pilnīgu un galīgu atmošanos Bodhaijā, pasniedza saviem skolēniem diva veida mācības. Pirmā no tām bija būtība, pierādīt sevi atklātās formas dialogā, tie bija pieejami šauram publikas lokam. Otrā – Tantra, Buda mācīja noslēpumaini un tikai tiem skolēniem, kuriem piemita diezgan liela dvēseles pakāpe, lai izprastu viņus un piepildītu.
Parādoties augstai pamācībai, tantra piedāvā atmošanās sasniegšanu, vērojot apkārtējos, gūstot apskaidrību, kā arī ar dievišķā starpniecību un mandalas vārtiem. Katra mandala ir grafiskā attēlošana tā vai citādi tantriskajā mācībā, nododot viņu zīmju valodas būtībā, saprotamam laika biedram Budam Šakjamuni. Viņu var lasīt, mācīties kā tekstu un atcerēties līdz pat pēdējam atklāšanās brīdim meditācijā.
Iedziļinoties Tantrā, skolēni vissīkākajās detaļās iegaumē izskatu, apskaidrības dievību un viņas vārtus, gatavojot sevi “ieiešanai mandalā”, toties ieiešanu tajā notiek tīrajā prāta pastāvēšanā, kurā atrodas dievība. Meditācijā mandala atklājas savā triju līmeņu formā – tantriskajos klosteros pastāv sarežģīti, apjomīgi vārti, prasmīgi izgatavoti no koka.. Viņi ir pārskatāmi, atvieglojot vizualizācijas procesu.
Vienlaicīgi ar iedomātu konstrukciju trīs līmeņu mandalai rituālos un praksē izmantojama plakanības izmantošana, kuri piekrītot tekstam var būt gleznieciski, vai izstrādāti no sadrumstalotiem dārgakmeņiem, no otreizējas kulšanas nokrāsotiem rīsiem, kā arī no krāsainām smiltīm.…
