-
Mehāniskā dzelte
Nr. | Chapter | Page. |
1. | Aknu, žultsceļu raksturojums | 3 |
2. | Mehāniskās dzeltes raksturojums | 5 |
2.1. | Mehāniskās dzeltes etioloģija | 5 |
2.2. | Mehāniskās dzeltes patoģenēze | 6 |
2.3. | Mehāniskās dzeltes simptomi, sūdzības | 7 |
3. | Diagnostika | 8 |
3.1. | Laboratoriskā diagnostika | 8 |
3.2. | Aknu instrumentālā izmeklēšana | 9 |
3.3. | diferenciāldiagnistika | 10 |
4. | Komplikācijas | 13 |
4.1. | Holangīts | 13 |
Izmantotās literatūras saraksts | 15 |
1. Aknu, žults ceļu raksturojums.
Aknas ir pats lielākais dziedzeris cilvēka organismā. Tas izpilda ļoti svarīgas, daudzveidīgas un homeostāzei nepieciešamas funkcijas. Tās piedalās uzturvielu un vitamīnu metabolismā (piemēram, ūdenī šķīstošo vitamīnu, holesterīna metabolisms), glikogēna uzkrāšanā, galaktozes un fruktozes pārvēršanā glikozē, glikoneoģenēzē, daudzu svarīgu ķīmisku komponentu veidošanā no ogļhidrātu starpproduktiem , intensīvi oksidē brīvās taukskābes, veido lipoproteīnus, holesterīna un fosfolipīdu sintēze, nodrošina plazmas olbaltumvielu sintēzē utt. Tomēr ļoti svarīga funkcija ir arī žults veidošana.
Žulti veido aknu šūnas (hepatocīti). Tiām ir vairākas funkcionējošās virsmas. Caur virsmu, kas vērsta pret sinusoīdiem un kas veido 37% šunas kopējās virsmas, no asinīm izdalās organismam svešas voelas, piemēram, toksīni, medikamenti, kā arī olbaltumi, fermenti, holesterīns, žultskābes. Aknu šūnas atindē organismam svešas vielas, sintezē holesterīnu un lecitīnu, izdala dažādas žultskābes. Viss, kas netiek izmantots vielu sintēzei un kas ir nevajadzīgs (piemēram, pārmērīgais, pārliekais holesterīns, atindētie ksenobionti) , izdalās no šūnām nelielu iedobumu aknu šunu laterālā (intracelulārā) virsmā. Laterālā virsma (50% visas šūnu virsmas) ir darbīga un satur daudz transportsistēmu – elektrolītu, IgA un citu vielu. Visaktīvākā ir 13% liela šūnu sānu iedobumu virsma, kas izdala žulti. Tā klāta ar mikrobārkstīm, un tās tuvumā aknu šūnās koncentrēti mikrotubuli, Goldži komplekss un citi šūnu elementi. Blakusesošo aknu šūnu sānu iedobumi veido žults kapilārus jeb kanāliņus. Šo kanāliņu virsmu, it sevišķi šūnu sastiprinājumus, samērā viegli bojā toksiski, infekciozi un imūnpatogēni faktori.
Primārā, kanāliņos izvadītā žults tālāk nokļūst žultsvados, kur mainās tās sastāvs un daudzums. Žultsvadu epitēlijs secrenē nātrija hidrokarbonātu, elektrolītus un ūdeni (šo procesu pastiprina sekretīns). Kopējais no aknām un žultsvadiem ar žulti izdalītais šķidruma daudzums ir 600-1200 ml dienā (naktī žults sekrēcija apsīkst). Šo procesu sauc par holerēzi. Holerēzi mazina bads, hipoksija, portālās asinsrites traucējumi, fizisks darbs, aukstums, karstums, negatīvas emocijas, žultspūšļa sienas iestiepums, žultsskābju zudums (piemēram, caurejas gadījumā), intravenozas glikozes ievadīšana un daži medikamenti, piemēram, morfijs, kodeīns, simpatomimētiskās vielas, karboanhidrāzes kavētāji u.c. Holerēzi pastiprina opbaltumi, tauki, sālsskābe, divpadsmitpirkstu zarnas skābes, portālās asinsrites uzlabošanās, žultsskābju uzsūkšanās zarnās, holīnerģiski stimulētāji, insulīns, tireostatiskie līdzekļi (salicāti, ēteriskās eļļas, riboflavīns, nikotīnskābe, folskābe), dārzeņu un augļu sulas, nelielas alkohola devas, teofilīns, etakrīnskābe. Sekretīns, holecistokinīns un gastrīns pavairo galvenokārt žultsvadu sekrētu, kas bagāts ar nātrija hidrokarbonātu. Žultij ir daudzpusīga un svarīga fizioloģiska nozīme. …
- Matu un nagu kopšana
- Mehāniskā dzelte
- Vīrusu hepatīti (A,B,C,D,E,G)
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Vīrusu hepatīti (A,B,C,D,E,G)
Research Papers for secondary school16
Evaluated! -
Matu un nagu kopšana
Research Papers for secondary school4
-
Smēķēšana
Research Papers for secondary school20
-
Gremošanas orgānu sistēma
Research Papers for secondary school10
-
Mutes dobums un tā higiēna
Research Papers for secondary school45