Meksika ir valsts Z-Amerikas dienvidos. Robežojas ar ASV, Gvatemalu, Belizu; A-Atlantijas okeāna Meksikas līcis un Karību jūra, R- Klusais okeāns. Meksikā ietilpst Gvadalupe, Reviljahihedo salas un vairākas piekrastes salas.
Gleznainā Meksikas zeme reiz bija mājvieta senajām maiju un acteku zelta civilizācijām. Senās impērijas tika iznīcinātas 16. gs., kad tajās iebruka spāņi, kuri pārvaldīja šīs zemes līdz 1821. gadam, kad Meksika ieguva neatkarību. Acteku un maiju pēcnācēji vēl joprojām dzīvo Meksikā, taču iedzīvotāju vairākums ir metisi – spāņu un indiāņu pēcnācēji (jaukteņi). Apmēram puse Meksikas iedzīvotāju ir jaunāki par 19 gadiem. Iedzīvotāju skaits strauji palielinās. Lielās pilsētas ir pārdzīvotas. Meksikā ir lauksaimniecībā maz derīgas zemes, tāpēc valsts nespēj pilnībā nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku.
Senatnē Meksikas teritorijā dzīvoja indiāņu ciltis. 10. gs. m. ē. izveidojās maiju pilsētvalstis. Meksikā no Z iebruka acteki. 1519. g. spāņi sāka Meksikas iekarošanu. Maiju un acteku civilizācija (viena no vecākajām civilizācijām Amerikā) tika sagrauta. Indiāņu ciltis zaudēja patstāvību un tika pakļautas spāņu ekspluatācijai. Nežēlīgās ekspluatācijas dēļ daudz indiāņu gāja bojā. Meksikas centrālajā daļā vietējo iedzīvotāju skaits samazinājās no 16,8 milj. (1532) līdz 1,3 milj. (1595).…
