Melngalvju nams

Viduslaikus raksturo monumentālās rezidences – pilis, sakrālās celtniecības objekti – baznīcas un klosteri, kā arī pilsētas pārvaldes ēkas – rātsnami, ģildes.
Viduslaiku Rīga bija celta pēc Eiropas feodālo pilsētu parauga. Pilsētas centrā, Daugavas tuvumā, atrodas rātslaukums, kas līdz 1570. gadam noderēja arī par tirgus laukumu. Gar vienu pusi šī laukuma četrstūrim, taisni uz Daugavu, izgāja galvenais satiksmes ceļš – Kaļķu iela, visas pilsētas ielu galvenā artērija.
Visi Rīgas viduslaiku celtniecības pieminekļi atrodas ap rātslaukumu, tagadējā vecpilsētā. Vecākās ēkas celtas 13. gadsimtā un tajās saskatāmas romāņu stila iezīmes (tas ir jau gandrīz neesošā Jura baznīca un Doma baznīcas senākā romāniskā daļa).
14. gadsimts reprezentē daudzas gotiskas celtnes, tai skaitā Jāņa baznīcas daļa un arī 1331. gadā celtā Melngalvju nama centrālā daļa.
Melngalvju namu pirmo reizi piemin 1334. gadā kā tā saucāmo Jauno namu. No sākuma šīs celtnes galvenais saimnieks bija Lielā ģilde. Bet Rīga cieta smagu sakāvi cīņā pret Livonijas ordeni. Tikko ar Livonijas ordeņa uzvaru bija beigušās pirmās nopietnās vācu iebrucēju savstarpējās cīņas, un atmaksai par izpostīto ordeņa (Sv. Jura) pili mestrs Monheimas Eberhards uz laiku bija pilsētai atņēmis abas ģilžu ēkas ordeņa vajadzībām, kamēr rīdzinieki neuzcels ordenim jauno pili.…