Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Tas ir Zemei vistuvākais lielais debess ķermenis. Vidējais attālums līdz tam ir 384400 km. Tas kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu, tādēļ Mēness attālums no Zemes centra mainās no 363 tūkst. km perigejā līdz 406 tūkst. km apogejā. Šī iemesla dēļ Mēness redzamie izmēri mainās no 29’,4 līdz 33’,5. Mēness ir otrais spožākais debess spīdeklis pēc Saules.
Nokļūstot uz Mēness, varētu ieraudzīt pie debesīm milzīgu Zemes disku – četras reizes lielāku nekā Mēness disks, ko redzam no Zemes. Varbūt liksies neparasti tas, ka, atstājot Zemi, tā palika “apakšā”, bet tagad tā ir “augšā”. Te vēlreiz apstiprināsies tas, ka “augša un apakša” ir jēdzieni cilvēka sajūtās.
Zeme Mēnesi apgaismo 90 reizes stiprāk, nekā Mēness apgaismo Zemi. “Zemes naktīs” uz Mēness ir neparasti gaišs. Kā izskatītos Zeme, ja to apgaismotu 90 Mēneši? Uz Mēness nav atmosfēras, gaismas un ēnas kontrasti tur “pilnzemes naktīs” rada fantastisku ainu. Kad Mēness sirpis kļūst pavisam šaurs, tad Mēness pārējā daļa iepelēki spīd. Šo Mēness daļu apgaismo Zeme. Ko redzēsim uz Zemes, kad būsim nokļuvuši uz Mēness? Gandrīz neko, jo daļu no Zemes virsmas vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt.
Vienu apriņķojumu ap Zemi Mēness veic 27,32 dienās. Tas ir sideriskais mēnesis. Šajā laikā Mēness veic arī vienu apgriezienu ap asi, tādēļ pret Zemi vienmēr pavērsta viena un tā pati Mēness puse. Laiks, ar kuru atkārtojas Mēness fāzes, ir nedaudz garāks, jo šajās četrās nedēļās Zeme paspēj veikt pa orbītu zināmu attālumu. Mēnesim nepieciešamas papildus divas dienas , lai ieņemtu to pašu stāvokli attiecībā pret Sauli.…