Meningīts un tā aprūpe

Meningīts ir smadzeņu apvalka iekaisums. Pēc etioloģijas un patoloģiski anatomiskām un smadzeņu šķidruma sastāva izmaiņām meningītus iedala strutainos un serozos. Atkarībā no tā, kādā veidā infekcija iekļuvusi smadzeņu apvalkos, izšķir primāros un sekundāros meningītus. Primāri meningīti rodas, infekcijai iekļūstot tieši smadzeņu apvalkos pa asinsvadiem un limfas ceļiem. Sekundāru meningītu gadījumos infekcija nonāk smadzeņu apvalkos no kāda cita organismā esoša infekcijas perēkļa metastāžu vai kontakta veidā. Pastāv arī nosacīts meningītu iedalījums-, ja iekaisums pārsvarā ir mīkstajos smadzeņu apvalkos, runā par leptomeningītu, ja cietajos apvalkos- par pahimeningītu. Atkarībā no slimības sākuma un gaitas izšķir meningītus ar akūtu, subakūtu un hronisku norisi [4, 3].

Izraisītāji:
• Meningokoks, pneimokoks, stafilokoki, streptokoki, zarnu nūjiņas, listērijas, Haemophilus influenzae (HI), anaerobie mikroorganismi,salmonellas;
• Vīrusi- enterovīrusi, adenovīrusi, ērču encefalīta vīruss, horimeningīta vīruss, epidēmiskā parotīta vīruss, koksaki, ehovīrusi, akūta polimielīta vīruss, gripas vīruss, sēnes;
• Parazīti- ehinokoks, toksoplazmoze, trihineloze;
• Sekundāri infekcijas avoti- mastoīds, otīts, frontīts, zobu saknes, traumas, pēctraumatiskas fistulas; [internās aprūpes māsas pamatspecialitāte;
• Citu infekcijas slimību gadījumos- tīfs, masalas, vējbakas, sifiliss, TBC [1, 6].…