Metafiziskā glezniecība un Dž. de Kīriko daiļrade

Metafiziskā glezniecība (itāļu: Pittura Metafisica) ir 20. gadsimta sākuma itāļu glezniecības virziens. Šo stilu 1913. gadā dibināja mākslinieks Džordžo de Kīriko (Giorgio de Chirico, 1888-1978), taču vēlāk par metafizisko glezniecību aizrāvās arī bijušais futūrists Karlo Karra (Carlo Carrà, 1881-1966). “Metafiziskie gleznotāji ticēja mākslai kā pareģojumam un māksliniekam kā dzejniekam-pareģim, kurš ‘skaidros redzes’ brīžos varēja noņemt šķietamības masku, lai atklātu patieso realitāti, kas slēpjas aiz tas.” Šo avangarda kustību raksturo īpaša realitātes un fantāzijas elementu kombinācija, apzināta telpas sagrozīšana un dzīvu cilvēku tēlu neesamība tajās. Gleznās bieži sastopamas arhitektūras ainas ar klasisku apdari, dīvainas miega ainavas, bezkrāsainu objektu, piemēram, cimdu, krūšu portretu, banānu un vilcienu pretstatīšana. …