Imants Ziedonis ir profesionāls dzejnieks, kuram top dzejolis pēc dzejoļa. Viņš nevienā nākamajā mirklī nepaliek tur, kur bija iepriekš. Pārnestā un tiešā nozīmē. Autora darbi ir dinamiski un aizraujoši. Viņa dzeja ir visiem mums tuva un aizraujoša, tā mūs dažreiz brīdina, dažreiz pavīpsnā par mums vai dzīvi, dažreiz liek atvērties mūsu sirdīm un aizkustina mūsu sirds vistālākos stūrīšus. Kursa darbā iepazīstinu ar Imanta Ziedoņa biogrāfiju un daiļradi, metaforu pielietojumu dzejnieka darbos. Darbā tiek aprakstīta metaforu radīšana, to terapeitiskās iespējas, to priekšrocības un ierobežojumi, kā arī metaforu iedarbība un ietekme uz cilvēku. Darbā tiek analizētas Imanta Ziedoņa darbos izmantotās metaforas.
“Metaforas pamatā ir salīdzinājums. Metafora ir vārds vai vārdu savienojums, ko lieto pārnestā nozīmē kāda cita priekšmeta vai parādības apzīmēšanai uz līdzības pamata. Metafora ir koncentrētāka, lakoniskāka nekā salīdzinājums. Metafora izceļ to attēlojamā priekšmeta īpašību, ko rakstnieks grib sevišķi uzsvērt. Līdzīgas visbiežāk ir atsevišķas īpašības, kuras tad ar metaforu tiek akcentētas.” [20]
Metaforas ļauj cilvēkam iedomāties sevi citādākā formā un it kā atrauties no realitātes uz brīdi un izdzīvot kaut ko sevišķu un neparastu. Ir atkarīgs, kā kurš cilvēks vēlas uztvert apkārtējo. Piemēram, „es esmu tomāta zieds“ , šī metafora var izsaukt katra cilvēkā dažādas jūtas, jo katram ir savi noslēpumi un pārdzīvojumi. Metaforā “cilvēki žvadz” - mums katram rodas asociācijas varbūt par kādiem konkrētiem cilvēkiem, kuri mums traucē ar savu uzbāzību, nekompetenci un iekšējo tukšumu.
Lasot Imanta Ziedoņa dzejoļus pilnībā emocionāli uztvert tajā ietverto domu un jūtu tēlojumu var tikai tad, ja pilnībā esi izlasījis un iztēlojies aprakstīto. Autora radītās metaforas liek domāt un aizdomāties par mūsu dzīves jēgu un saturu…