Metaforas Mareka Segliņa verbālajā komunikācijā publiskajā telpā

Šajā darbā plānoju aplūkot politiķa Mareka Segliņa verbālajā komunikācijā lietotās metaforas, kādas viņš izmantojis lietišķajā saskarsmē publiskajā telpā. Tieši Segliņa verbālo komunikāciju izvēlējos apskatīt tādēļ, ka viņa izteikumos bieži esmu saklausījis spilgtus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus. Darbā apskatīšu Segliņa verbālajā komunikācijā lietotās metaforas, kuras atspoguļotas nacionālās ziņu aģentūras LETA ziņu lentē sešu mēnešu ilgā laika periodā – no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 30.jūnijam. Lai maksimāli izslēgtu iespējamo subjektivitāti, kas var rasties, ja žurnālisti par kādas personas izteikumiem izmanto atstāstījuma formu, pamatā operēšu tieši ar ziņās atrodamajiem Segliņa runas citātiem.
Pirms darba veikšanas izvirzu hipotēzi, ka Segliņa neverbālajā komunikācijā izmantotās metaforas vairākumā gadījumu varētu būt saistītas ar karu.

Metafora ir “nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums”. Latviešu valodā vārds “metafora” aizgūts no sengrieķu “metaphora”, kas nozīmē “pārnesums”.1
Svešvārdu vārdnīcā termins “metafora” tiek skaidrots kā vārda vai teiciena lietošana pārnestā nozīmē, kur kādu parādību vai priekšmetu uz līdzības pamata nosauc citas parādības vai priekšmeta vārdā.2
Latviešu literatūras teorija skaidro, ka metaforas pamatā ir salīdzinājums, taču tajā vairs nav divu daļu. Attēlojamā priekšmeta vai parādības nosaukums ir atmests, paturot tikai tēla nosaukumu, ar kuru priekšmetu salīdzina. Metafora ir koncentrētāka un lakoniskāka nekā salīdzinājums, tā izceļ tieši to attēlojamā priekšmeta īpašību, kuru ir vēlēšanās sevišķi uzsvērt. …