Metālu, derīgo izrakteņu un gāzu ķīmiskās īpašības

Nafta
Nafta - (gr. naphtha, no persiešu neft) - derīgais izraktenis, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā. Nafta ir sarežģīts ogļūdeņražu maisījums, kura galvenā sastāvdaļa ir alkāni, alicikliskie savienojumi (naftēni) un to atvasinājumi. Nafta satur arī arēnus un dažādu piemaisījumu - skābekli saturošus atvasinājumus, sēra atvasinājumus, slāpekļa atvasinājumus, kā arī naftā izšķīdušās naftas pavadgāzes, ūdeni, minerālsāļus. Nafta ir eļļains šķidrums ar īpatnēju smaku, gaiši līdz tumši brūns, arī gandrīz melns. Blīvums 650-1050 kg/m3, pēc blīvuma izšķir vieglo, vidējo un smago nafta. Viršanas temperatūra >28oC; sacietēšanas temperatūra no 26o līdz -60o; sadedzes siltums 43,7-46,2 MJ/kg. Nafta šķīst organiskajos šķīdinātājos, nešķīst ūdenī, bet veido ar to emulsijas.
Nafta uzkrājas galvenokārt nogulmiežu tukšuos, veidojot iegulas, no kurām rodas atradnes. Lielākā daļa atradņu atrodas iežu antiklinālās krokās platformu ieliecēs, ieliektās platformu malās, reģenerēto kalnu ieplakās, alpīno kalnu malās un ieplakās.
VEIDOŠANĀS

Lielākā daļa zinātnieku atzīst, ka nafta veidojas no augu un dzīvnieku atliekām, kas uzkrājušās jūras baseinu nogulās un pēc tam pārveidojušās litoģenēzes procesos zemes dzīlēs 1,2-6 km dziļumā. Par to liecina hemofosiliju atklāšana naftā, kā arī oglekļa stabilo izotopu sadalījums naftā, iežu organiskajās vielās un organismos. Tomēr eksperimentāli pierādīta arī neorganiskā naftas izcelšanās hipotēze, pēc kuras nafta rodas dažādās reakcijās Zemes mantijā.
…