Metodikas jēdziens un būtība
Metodika ir paņēmienu kopums, kas izmantots kāda darba veikšanā; arī pedagoģijas virziens (nozare), kas pētī priekšmeta mācīšanas un skolēnu audzināšanu paņēmienus un metodes.
Socioloģiska rakstura pētījumos metodika ir pētījuma pamats, bāze, pēc kā izvēlēts veids, kā pētījums tiks veikts.
Metodoloģija un metodika (grieķu vai. methodos – pētījuma izziņas ceļš; logos – vārds, mācība) apzīmē izziņas procesa instrumentus, principus, līdzekļus un paņēmienus, no kuriem metodoloģija veido pētījuma vispārējo stratēģiju, bet metodika – pētījuma taktiku.
Metodikā ietilpst primārās jeb pirminformācijas ieguves metodes (par to var kalpot kā statistika, tā novērojumi, aptaujas, eksperimenti, u.tt.), izlases kopas jeb iztvēruma noteikšanas paņēmieni (izvēloties atbilstošu mērķauditoriju), socioloģiskās informācijas analīzes un statistiskās apstrādes metodes u.c.
Lai veiktu socioloģiskos pētījumus, ir nepieciešams noteikts teorētisko zināšanu minimums gan filozofijā, gan psiholoģijā, gan sociālajā psiholoģijā u.tml. Plānojot noteiktas sociālās informācijas ieguvi, jānoskaidro, cik pilnīgi tā atspoguļojas objektā, tā stāvoklī un procesos, un atbilstoši risināmajai problēmai, pētījuma mērķim un uzdevumiem, jāizvēlas piemērotākās pētījuma metodes –aptaujas( anketēšana, testēšana, intervijas), analīzes, eksperimenti.
Socioloģijas speciālo informācijas ieguves metožu kopā kā pati nozīmīgākā tiek iekļauta aptauja, novērojumi, dokumentālā analīze, ekspertvērtējums, socioloģiskais eksperiments u.c. Ņemot vērā to, ka sociālā psiholoģija savulaik bijusi iekļauta socioloģijas struktūrā, tās metodes, kā, piemēram, sociometrija, arī tiek izmantotas sociālās informācijas ieguves procesā.
SOCIĀLĀS UN TIESISKĀS IZZIŅAS METOŽU RAKSTUROJUMS
Par sociālās izziņas avotiem visbiežāk tiek izmatoti tādi dati, no kuriem var izlobīt atbildes uz pētījuma problēmas jautājumiem.
…
