Lietišķā māksla ir mainījusies līdz ar visu laikmetu mākslas stiliem. Tāpat mainījušās mežģīnes, kas rota apģērbu tekstilijas. Arheoloģiskie izrakumi par tām dod maz liecību. Zināmu priekšstatu sniedz atradumi Ēģiptes piramīdās. koptu kapuvietās un 20.gs. vidū Altajā, Pzirikas kurgānos atrastie vismaz 5.-3.gs.p.m.ē. darinātie apģērbi, audumi, paklāji, izšuvumi un citi tekstilizstrādājumi.
Jau 4.-2.gs.p.m.ē. Grieķijā bija augsta rotāšanas kultūra. Koptu apbedījumos ir atrasti vairāki 4.-6.gs. tīklveida mežģījumi, kurus droši var uzskatīt par vēlāk tik attīstīto knipelēto mežģīņu sākumu.
Mežģīnes ir to nedaudzo tekstiliju vidū, kas ir sena Eiropas kultūras sastāvdaļa. Jau 13.gs. Itālijā valsts izdevīgais ģeogrāfiskais un ekonomiskais stāvoklis ļāva izkopt augstu tekstilmākslas kultūru. Venēcijā, Lukā, Dženovā, Florencē u.c Itālijas pilsētās izveidojās zīda rūpniecības centri, kas veicināja manufaktūras attīstību visā Eiropā. 15.un 16.gs. Itālija bija slavena arī ar zīda un zelta izšuvumiem, kurus darināja galvenokārt baznīcas un augstmaņu vajadzībām. Arī tērpu modi, kas renesanses laikmetā bija ļoti mainīga un grezna, pārblīvēja izšūti rotājumi un krāšņas mežģīnes.
Pirmās dokumentētās ziņas par mežģīnēm atrodamas 1501. un 1533. gadā Lionā atkārtoti izdotajā Kloda Nurī grāmatā ‘’Labākie veļas paraugi’’
16.gs. otrajā pusē izšūto un knipelēto mežģīņu raksti veidoti līdzīgi kā audumu kompozīcijās. Īpaši iezīmējas baroka stils. Tekstiliju rakstus zīmējuši arī tādi slaveni tālaika gleznotāji kā Sandro Botočelli, Jakopo Bellīni, Andrea Mntenja, Rafaēls un daudzi citi.
Ir zināms, ka Cīrihē (Šveicē0 ap 1535.-36.gadu tirgotāji ieveda mežģīnes no Venēcijas, bet citi avoti liecina, ka Nīderlandes dienvidos9tagad Beļģija0 tās darinātas jau 15.gs. Strīdīgais jautājums, kur meklējami mežģīņu pirmsākumi- Nīderlandē vai Itālijā, acīmredzot tā arī netiks noskaidrots. Iespējams, knipelētās mežģīnes radušās Nīderlande, bet no Itālijas ienākušās ar adatu šūtās.…
