Mežizstrāde ir meža apsaimniekošanas nobeiguma posms – izaudzētās ražas novākšana. Dažkārt “dabas draugi” mežizstrādi dēvē par barbarismu, dabas iznīcināšanu.
Pat zinātniskās publikācijās, kas rakstītas uz papīra, kurš iegūts no koksnes, pie koka rakstāmgalda, meža ciršana tiek dēvēta par neracionālu dabas resursu izmantošanu. Diez kāpēc neviens nedēvē par neracionālu lauku vai augļu dārzu ražas novākšanu, parasti pat sūkstās, ka raža nav savlaicīgi novākta?
Tāda attieksme ir nepareiza, jo saimnieciskie meži tiek audzēti, lai iegūtu kokmateriālus. Ir tikai stingri jāseko, lai izstrādes apjomi nepārsniedz pieļaujamos, izstrādes gaitā lietotu dabai draudzīgu tehnoloģiju un tehniku, kas nodrošina ekosistēmas saglabāšanu.
Dažkārt avīžu un žurnālu slejās meža cirtēji tiek atainoti kā dabas postītāji, aizmirstot vispārzināmo patiesību –“ ko nenocērt cilvēks, nocērt laiks”. Meža izstrādāšana ir meža apsaimniekošanas cikla viena no sastāvdaļām, kas noslēdz apriti.
Straujais izstrādes pieaugums galvenokārt izskaidrojams ar privātmežu intensīvu iekļaušanu saimnieciskajā apritē. Privātmežu pastiprinātu izstrādi pēdējos gados var izskaidrot arī ar lauksaimnieciskās ražošanas mazefektivitāti, lauku ļaužu zemo dzīves līmeni, okupācijas gados zudušo privātīpašnieka morāli, zemnieku nepietiekamo mežsaimniecisko izglītību u.c. faktoriem.
Valsts mežos izstrādes apjomi pēdējos piecos gados ir bijuši stabili – vidēji 4,4 milj. gadā, pie tam vērojama tendence apjomiem nedaudz samazināties.…