Ziņas par autoru
Mihails Bulgakovs dzimis 1891. gada 15. maijā Kijevā, tā laika Krievijas impērijā, 7 bērnu ģimenē. Viņa tēvs bija profesors Kijevas Teoloģijas akadēmijā un pareizticīgo tekstu tulks. Tas, visticamāk, arī deva Mihailam to pasaules redzējumu, caur ko viņš ir rakstījis savus daiļdarbus. Arī romānā “Meistars un Margarita” ir redzamas atsauces ne tikai uz visiem zināmiem Bībeles stāstiem, bet arī vairumam nezināmām niansēm.1
M. Bulgakovs absolvējis Kijevas universitātes Medicīna fakultāti; Pirmā Pasaules kara laikā pievienojās Sarkanā Krusta organizācijai un strādāja Černivtsi slimnīcā, līdz viņu nosūtīja uz frontes tuvumā esošajām slimnīcām Rietumukrainā. Kamēr viņš strādāja frontes tuvumā, M. Bulgakovs īsos stāstos aprakstīja sevis piedzīvoto, kas tika atsevišķi publicēti un vēlāk apkopoti stāstu ciklā “Jaunā ārsta piezīmes”.2 No šiem stāstiem vislielāko popularitāti guvis “Morfīns”, kas vēsta par autora atkarību no morfīna, kad viņš to sāka lietot ar mērķi mazināt alerģisko reakciju pret difterijas zālēm. Mihails Bulgakovs pārvarēja šo atkarību, kad sāka morfīna vietā injicēt destilētu ūdeni.3 Krievijas Pilsoņu kara laikā viņš tika iesaukts baltajā gvardē un nosūtīts uz Ziemeļkaukāzu, kur viņš saslima ir tīfu un sāka strādāt par žurnālistu. Pilsoņu kara noslēgumā viņš un vairāki viņa biedri tika aicināti doties uz Vāciju un Franciju strādāt par ārstiem, bet, tā kā M. Bulgakovs bija slims ar tīfu, viņam aizliedza pamest Krieviju. Pēc tam viņš vairs neredzēja savu ģimeni; lielākā daļa viņa radinieku pēc boļševiku nākšanas pie varas emigrēja uz Parīzi.…