“Nacionālā muzejā Florencē ir marmora statuja, ko Mikelandželo nosaucis par Uzvarētāju. Tas ir jauns vīrietis, skaistu ķermeni, cirtainiem matiem pāri zemajai pierei. Viņš stāv taisni un stalti, celi uzspiedis uz bārdainā gūstekņa muguras, kas saliecies, galvu izstiepj uz priekšu kā vērsis. Bet uzvarētājs neskatās uz viņu. Tai brīdī, kur roka jau pacelta, lai sistu, viņš apraujas, novēršas, viņa mute ir skumja, un acu izteiksme nenoteikta. Roka atvelkas, plecs pagriežas. Viņš atmetas atpakaļ; viņš negrib uzvaras, tā viņam riebj. Viņš ir uzvarējis. Viņš ir uzvarēts.
Šis heroisku šaubu attēls, šī Uzvara ielauztiem spārniem, kas vienīgais no visiem Mikelandželo darbiem līdz viņa nāvei palika viņa darbnīcā Florencē, un ar kuru Danieel da Volterra, viņa domu sapratējs, gribēja greznot Meistara kapa vietu, - ir Mikelandželo pats, ir viņa dzīves simbols.” – tā par Mikelandželo raksta Romēns Rolāns.
Vispirms apskatīšu nedaudz to laika periodu, kurā dzivoja Mikelandželo Buonarroti un radīja savus izcilos mākslas darbus.
Renesanse ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, kas raksturojams ar spožu zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukumu (Itālijā no 14.gs. līdz 16.gadsimtam, citās valstīs no 15.gs. beigām līdz 16.gs. vidum).
Šā posma kultūrai atšķirībā no gotikas ir izcili laicīgs raksturs. To noteica topošās pilsētu buržuāzijas aktivitāte, kā arī idejas, ko izplatīja humānisma pārstāvji (humānisms – pasaules uzskats, ka atšķirībā no iepriekš atzītā baznīcas pasaules uzskata par cilvēka niecību Dieva priekšā, apliecina cieņu pret cilvēka prātam un cilvēkam kā visu vērtību radītājam). Ierosmi humānisti smēlās antīkajā filozofijā un literatūrā, pārliecinot savus piekritējus, ka visas laikmeta kultūras vērtības radušās studējot antīko mantojumu. 16.gadsimta itāļu gleznotājs un arhitekts Džordžo Vazāri 1550.gadā iznākušajā grāmatā Slaveno gleznotāju, tēlnieku un arhitektu dzīves apraksti šim laikmetam deva apzīmējumu rinascimenta – atdzimšana (franciski – renaissanse – renesanse), ar to saprotot sava laika tēlotājmākslas atdzimšanu pēc viduslaiku pagrimuma. …
