M.Valters dzīvoja 20.gs., ko viņš pats definēja, kā “drāma, ārprāts, vājība un liktenis – tie vārdi, kas liekami uz kapa akmeņa šim laikmetam”i. Par sevi M.Valters izteicās šādi: “šķiet, ir bijis brīvās Latvijas valsts teicējs kopš pašiem pirmajiem laikiem, Latvijas valsts radīšanas līdzcīnītājs”ii. M. Valters bija modernais, eiropeiski izglītotaisiii, tīrasiņu latvietis un eiropietisiv, kā arī trīszvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieris. Vēl jaunībā viņam bija uzrakstīta laba disertācija par Tolstojuv, tāpēc “nav gandrīz nevienas lielākas bibliotēkas, kur Valters nebūtu savos vientulības gados sēdējis, nav muzeja, kura nebūtu pētījis mākslu”vi. 19 gadu vecumā viņš ieguva iesauku - “homme de lettres”vii, kaut gan viņš pusaudža gados nemācēja lasīt! M.Valters rakstīja lugasviii un ar pseidonīmu A.Paparde - dzeju, kuru novērtēja K. Skalbe.ix M.Valters bija „gadu desmitiem cauri gan apkarots, gan neievērots, gan nesaprasts”x, A. Upīts centies “atmaskot” viņu romānā “Plaisa mākoņos”.xi 1968.g. šis izcils Latvijas politiķis un neatkarīgās Latvijas autors aizgāja no dzīves un pie viņa kapa stāvēja tikai 3 latviešixii, tādējādi rodas jautājums: „Kur bija visa latviešu tauta?”, kuras dēļ dzīvoja Miķelis Valters.
Laikabiedri, kas ietekmēja M. Valteru M.Valtera idejas ietekmēja T. Barts xiii, A. Niedra, A. Vinningsxiv, A.Dīrsxv, P.Šmitsxvi, Kristīne Marekaxvii, prof. Sandersxviii, Vēbersxix, Kornejsxx, Endzeliņšxxi, prof. Bugaxxii, prof. De Paniguaxxiii un it īpaši Rainisxxiv (kaut gan viņš bija no LSDSPxxv), kopā ar Raini izsūtījumā pavadīja 5 gadusxxvi: “Es zinu, ka Tavā sirdī mīt tās pašas jūtas”xxvii, lasīja “Dienas Lapu” (Rainis - redaktors)xxviii. M.Valteru ļoti ietekmēja Raiņa teiktais: „nacionālisma jautājumā mēs nevaram visu mest malā”xxix. F. Cielēns uzskatīja, ka “M.Valters bija Latvijas neatkarīgās valsts galvenais dibinātājs” un „ietekmēja Raini, M. Skujenieku un viņu pašu”.xxx Interesanti, ka M.Valters tikās ar Pļehanovuxxxi, veda sarunas ar Kerenskixxxii, kā arī Ļeņins M.Valtera dēļ bija spiests aiziet no Ženēvas konferences 1905.g. 2.- 6.aprīlī.xxxiii
Publicistika M.Valters ir publicējies laikrakstos “Proletāriets”, “Austrums”, “Druva”, “Latvija”, “Līdums”, “Dzimtenes Vēstnesis”, “Revolucionārā Baltija”, “Uz priekšu”, “Strādnieks”.i
Latvijas vēsture K. Dišlers apskatīja grāmatu „Le peuple Letton” un uzskatīja, ka tas ir “pārskats par latvju tautas attīstību un viņas ievērojamākiem sasniegumiem garīgās kultūras, saimniecības un politiskās dzīves laukos”ii. Šajā grāmatā ir attēlota vēsture M.Valtera skatījumāiii: 1) indoeiropieši, 2) balti; 3) latviešiiv. Grāmatā ir atspoguļotas pat latviešu tautasdziesmas franču valodā!v M.Valters stāsta par latviešu likteni zviedru, poļu, vācu un krievu varāvi, jaunlatviešiemvii, 1905.g. revolūcijaviii (šogad aprit 100 gadi!), neatkarības pasludināšanuix, 1920.g. agrārreformux, Satversmixi, Tautu Savienībuxii, Jāni Čakstixiii, literatūruxiv, mākslu,xv teātri,xvi mūziku. Ļoti detalizēti M.Valters ir apskatījis tādus darbiniekus kā Auseklisxvii, Pumpursxviii, K.Baronsxix, Rainisxx, Aspazijaxxi, A. Niedraxxii, laikrakstus “Latviešu Avīzes”xxiii, “Mājas Viesis”, “Pēterburgas Avīzes”xxiv, “Baltijas Vēstnesis” xxv un “Dienas Lapa”xxvi. Viņš piemin, ka latviešiem ir augsts lasītprasmes līmenis - latvieši 73,57% (vīr.), 74,33% (siev.), Valmierā pat 96,4%xxvii, bet krievi – 42,72% (vīr.), 28,28% (siev.), lietuvieši 55,67% (vīr.), 53,84% (siev.)xxviii.…
