Miķeļtorņa sociālekonomiskais pārskats laika gaitā

Latviju jau izsenis apdzīvoja dažādu tautību iedzīvotāji. Par savu varu un ietekmi gadsimtu laikā šeit cīnījušies gan krievi, gan vācieši. Viņu klātbūtni un pēdas mēs tagad izjūtam gan kultūrā, gan mūsu valodā, gan vēsturē, saimniecībā un sabiedriskajā dzīvē. Dažādos Latvijas reģionos sastopamies ar Latvijas tuvāko kaimiņvalstu tautu - lietuviešu, igauņu un baltkrievu ietekmi.Mūs ieinteresēja Latvijas otras pamattautas – lībiešu - likteņgaitas. 3. gadu tūkstotī pirms Kristus lībiešu un igauņu attālie priekšteči bija pirmā tauta, kas ieradās Latvijas teritorijā. Tagad par viņiem ir dzirdams gaužām maz un rodas jautājums, vai lībiešu tauta ir asimilējusies pavisam un tās valoda izzudusi?
Gadsimtu gaitā lībieši atkāpušies šaurā zemes strēlē Kurzemes jūrmalā. Lūžņa, Miķeļtornis, Lielirbe, Jaunciems, Sīkrags, Mazirbe, Košrags, Pitrags, Saunags, Vaide, Kolka, Melnsils - vietas, kurās varbūt tos vēl var sastapt. [1;81] Taču no daudziem ciemiem palicis tikai nosaukums kartē. Tagad lībieši iespējams ir pati mazskaitliskākā tauta Eiropā.
Mūsu zinātniski pētnieciskā darba mērķis bija izpētīt vienu no kādreiz lielākajiem lībiešu zvejniekciemiem – Miķeļtorņi. Mūsu uzdevums bija caur ciema pagātni ielūkoties tā attīstībā un notikumos, kas cieši skāruši ciema iedzīvotājus un to saimniecisko dzīvi, parādīt situāciju, kas Miķeļtornī valda mūsdienās. Te lībieši vēl nav pavisam izzuduši - Ziemeķkurzemes biezie meži viņus ir pasargājuši. Taču, kas zina, kā veidosies vieta pie Irbes upes grīvas nākotnē?…