-
Mikroprocesori
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
Mikroprocesora struktūra | 4 | |
1. | Vadības ierīce (CU-control unit) | 4 |
2. | Aritmētiski loģiskais bloks (ALU- Arithmetic logic unit) | 4 |
3. | AGU (Address Generation Unit | 4 |
4. | Matemātiskais kopprocesors | 4 |
5. | Instrukciju (komandu) dešifrators | 5 |
6. | Kešatmiņa | 5 |
6.1. | Pirmā līmeņa kešs (L1 cache) | 5 |
6.2. | Otrā līmeņa kešs (L2 cache) | 5 |
7. | Galvenā atmiņa | 5 |
8. | Kopne | 6 |
Kopne veidi | 6 | |
8.1. | Datu kopne | 6 |
8.2. | Adrešu kopne | 7 |
8.3. | Vadības kopne | 7 |
9. | Reģistri | 7 |
Mikroprocesoru galvenās īpašības | 8 | |
1. | Mikroprocesora taktsfrekvence | 8 |
2. | Mikroprocesora veiktspēja | 8 |
3. | Procesora bitu skaits | 8 |
4. | Mikroprocesora funkcionālais mērķis | 9 |
4.1. | Universāli, t.i. galveni mikroprocesori | 9 |
4.2. | Kopprocesori | 9 |
5. | Mikroprocesora arhitektūra | 9 |
5.1. | Mikroprocesori ar CISC arhitektūru | 9 |
5.2. | Mikroprocesori ar RISC arhitektūru | 9 |
Secinājumi | 10 | |
Informācijas avoti | 10 |
Kešatmiņa ne tikai uzlabo mikroprocesora veiktspēju lasīšanas darbības laikā no atmiņas, bet arī var saglabāt procesora rakstītās vērtības uz galveno atmiņu; jūs varat rakstīt šīs vērtības vēlāk, kad galvenā atmiņa nav aizņemta. Šādu kešatmiņu sauc par kešatmiņu ar ierakstu atpakaļ(write back cache). Tās spējas un darbības principi ievērojami atšķiras no keša ar caurkomponētu ierakstu (write through cache) īpašībām, kas piedalās tikai lasīšanas operācijā no atmiņas.
8. Kopne
ir datu pārraides kanāls, ko kopīgi izmanto dažādi sistēmas bloki. Kopne var būt vadu līniju komplekts drukātās shēmas plates, vadi, kas pielodēti savienotāju, uz kuriem ievietotas iespiedshēmas plates, vai plakanais kabelis. Informācija tiek pārsūtīta visā kopnē kā bitu grupas. Kopnē sastāvā katram vārda bitam var būt paredzēta atsevišķa līnija (paralēla kopne), vai visi vārda biti var secīgi izmantot vienu līniju (virknes kopne). Daudzus uztvērējus var savienot ar kopnem. Parasti dati uz kopnes paredzami tikai vienam no tiem. Vadošo un adrešu signālu savienojums, noteic kam tieši. Vadošā loģika iekairina speciālus стробирующие signālus, lai norādītu saņēmējam, kad viņam vajag pieņemt datus.
Vadības loģika aktivizē īpašus strobe signālus, kas norāda saņēmējam, kad tam vajadzētu saņemt datus. Saņēmēji un sūtītāji var būt vienvirziena (t.i., tikai pārsūtīt vai saņemt) un divvirzienu (veikt abus). Tomēr visātrāka procesora kopne nedaudz palīdzēs, ja atmiņa nevar piegādāt datus ar atbilstošu ātrumu.
…
Saturs: Ievads Mikroprocesora struktūra. 1. Vadības ierīce (CU-control unit). 2. Aritmētiski loģiskais bloks (ALU- Arithmetic logic unit). 3. AGU (Address Generation Unit) 4. Matemātiskais kopprocesors. 5. Instrukciju (komandu) dešifrators. 6. Kešatmiņa. 6.1. Pirmā līmeņa kešs (L1 cache). 6.2. Otrā līmeņa kešs (L2 cache). 7. Galvenā atmiņa. 8. Kopne Kopne veidi: 8.1. Datu kopne. 8.2. Adrešu kopne. 8.3. Vadības kopne. 9. Reģistri Mikroprocesoru galvenās īpašības. 1. Mikroprocesora taktsfrekvence. 2. Mikroprocesora veiktspēja. 3. Procesora bitu skaits 4. Mikroprocesora funkcionālais mērķis. 4.1. Universāli, t.i. galveni mikroprocesori. 4.2. Kopprocesori. 5. Mikroprocesora arhitektūra. 5.1. Mikroprocesori ar CISC arhitektūru. 5.2. Mikroprocesori ar RISC arhitektūru. Secinājumi Informācijas avoti.
- Intel korporācija
- Mikroprocesori
- Patstāvīgais darbs informātikā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Patstāvīgais darbs informātikā
Research Papers for secondary school18
-
Intel korporācija
Research Papers for secondary school19
Evaluated! -
RISC arhitektūru saime
Research Papers for secondary school10
-
Dators
Research Papers for secondary school35
Evaluated! -
Līdzprocesori un specializētie procesori
Research Papers for secondary school6