Nobeigums
Cilvēks nevar noslēgties no ārpasaules, viņam ir jāsavienojas ar citiem cilvēkiem, jāintegrējas sabiedrībā, lai neietu bojā. Mūsdienās cilvēki cenšas šo vientulību pārvarēt ar dažādiem īslaicīgiem paņēmumiem, kā orģijām vai transa stāvokļiem, taču patiesais risinājums ir mīlestība. Un to nedrīkst jaukt ar iemīlēšanos, kas arī ir tikai īslaicīgi maldi! Mīlestība ir kļūšana par vienu veselumu, taču katram saglabājot savu individualitāti. Mīlestība ir prieks dot otram, nevis saņemt. Galvenie mīlestības pamatelementi ir rūpes, atbildība, cieņa un zināšanas. Maldīgs ir arī uzskats, ka mīlestība ir tikai seksuāla iekāre, lai gan tā ir daļa no mīlestības; mīlestības vadīta seksualitāte ietver sevī maigumu.
Īpaša saikne ir starp vecākiem un bērniem – mātes mīlestība ir beznosacījuma, taču tēva – ar nosacījumiem; tēva mīlestība ir jānopelna, tāpēc to ir iespējams arī pazaudēt.
Mīlestībai ir dažādas formas:
• Brāļa mīlestība – mīli savu tuvāko kā sevi pašu;
• Mātes mīlestība – beznosacījuma mīlestība;
• Tēva mīlestība;
• Erotiskā mīlestība – divu cilvēku vienotība, lai pārvarētu atšķirtību, un rastu prieku;
• Pašmīla – ja cilvēks mīl citus, viņam jāmīl arī sevi;
• Dieva mīlestība – vienošanās ar Dievu.
Cilvēka personības būtību iespējams izzināt tad, kad viņš mīl – parādās viņa personības šķautnes uz dziļumi, kurus, iespējams, cilvēks nav vēlējies citiem rādīt – ar gribu nevar kontrolēt šo spontanitāti. Cilvēks dzīves laikā mīl divas vai trīs reizes, mīlestība ir dzīves spēka avots. Mīlestība veido likteni. Vīrišķais un sievišķais kopā veido harmoniju, tāpēc viņu apvienošanās sniedz laimi, un laime tiek uzskatīta par dzīves jēgu jeb eksistences jautājumu, respektīvi, iespējams secināt, ka mīlestība ir atbilde uz cilvēka eksistences jautājumu.
…
