Mīlestības fenomens sociālajā psiholoģijā

Dažādos laikos un vietās dažādi domātāji un rakstnieki ir mēģinājuši atklāt mīlestības noslēpumu (piemēram, poēma par Gilgamešu, Urukas pilsētas valdnieku Šumērā, ir uzrakstīta 3. gt.p.m.ē.; ēģiptiešu mīlas dzeja tika rakstīta uz papirusiem jau 1300. – 1100.g.p.m.ē., arī ķīniešu tautas mīlas dziesmas pirmo reizi tika atklātas laikā no 1000. līdz 700.g.p.m.ē.). (8.,116)
Pēdējo gadu laikā arī sociālajā psiholoģijā tēma par mīlestību ir kļuvusi aktuāla, ko pierāda pēdējo gadu laikā pieaugušais publikāciju skaits. Neskaitāmi filozofi ir piedāvājuši savas mīlestības izskaidrošanas koncepcijas. Tāpēc ir svarīgi minēt, ko domā citas zinātnes, kā viņas saprot jēdzienu “mīlestība”, tas ir nepieciešams, lai varētu rakstīt par mīlestības fenomenu sociālajā psiholoģijā. Ir ļoti dažādi un daudzveidīgi skaidrojumi. Šos skaidrojumus ne tikai no psiholoģiskā viedokļa, bet arī no ētiskā, filozofiskā skatījuma.
Ētikas vārdnīcā: “Mīlestība ir jūtas, kas atbilst cilvēku kopības un tuvības attiecības, kuras balstās uz cilvēku savstarpējām simpātijām un abpusēju ieinteresētību”. (1.,155)
Lobsangs Romps T. mīlestību formulē kā: “Patiesībā mīlestība ir harmonija starp diviem cilvēkiem vai jebkurām citām būtnēm”. (6.,138)…