Mīlestības psiholoģija

7. Stalkerisms.
Stalkerisms – agresija un bijušā partnera vajāšana. Stalkera motīvs var nebūt seksuāls. Tas ir iebiedēt, pakļaut, piespiest atgriezties, atzīt, ka viņam/-i nav taisnība, padarīt nelaimīgu vai pārmācīt savu bijušo romantisko partneri. Dažreiz arī panākt kontaktu ar izvēlēto nākotnes partneri. Par stalkēšanu sauc uzvedību, kurai raksturīgi šādi elementi:
• Uzmācība otrai personai, kas ir negribēta;
• Slēpti vai neslēpti draudi, kas izriet no uzmācīgās uzvedības;
• Šīs uzmācības rezultātā apdraudētā persona izjūt saprotamas bailes.
Stalkerisms ir tīša, ļaundabīga un atkārtota otras personas vajāšana, kas apdraud tās drošību. Tas ir hroniskas uzvedības veids, kas var turpināties daudzus mēnešus un gadus. Stalkeriem ir aplidošanas uzvedības traucējumi3. Stalkeri ne vienmēr pauž agresiju. Šos mierīgākos gadījumus apkārtējie nereti nosauc par „fatālo mīlu” (fatal attraction) . Stalkeri tiek iedalīti trīs grupās :
• Stalkeri ar erotomāniju – subjekts (vizbiežāk sieviete) tik, ka ar objektu viņu vieno reālas attiecības. Subjekts ir pārliecināts, ka tā mīlas objekts viņu pazīst, ir viņā iemīlējies un sāk to vajāt, lai panāktu jūtu atzīšanu;
• Stalkeri ar mīlas obsesiju – šiem stalkeriem nav bijušas reālas attiecības ar iemīlēšanās objektu. Liela daļa šī tipa pacientu cieš no šizofrēniskā vai bipolārā traucējuma;
• Stalkeri ar vienkāršo obsesiju5 – šie stalkeri ir biežākie vajātāji un arī paši bīstamākie. …