Ja lieto subkultūru iedalījumu pēc profesijām, hobijiem, reliģijas, sociālajiem slāņiem, reģioniem utt., tad militārā kultūra pieder pie profesiju subkultūrām. Taču mūsdienās militārā kultūra vairs nav skatāma pilnībā atsevišķi no citām, jo vairāki tās elementi kļuvuši par citu subkultūru sastāvdaļām. Tas nozīmē - notiek militārās kultūras difūzija citās subkultūrās. Modes lieta ir, piemēram, konstruējot personīgo identitāti, izvēlēties dažādus formas tērpa elementus (piemēram, kamuflāžu) un sastāvdaļas civilajos apģērbos. Notiek postmodernitātei tik raksturīgā skaidru robežu izzušana – šajā gadījumā starp identitātēm. Funkcionālais kļūst arī par dekoratīvo, iegūstot papildus jēgu – šie elementi simbolizē laikmeta/personības agresivitāti, atgādina par vienmēr klātesošo karu, jo – pat, ja tas notiek ģeogrāfiski pavisam citās vietās, ziņas par militāriem konfliktiem sasniedz mūs ik dienas. Līdz ar to var uzskatīt, ka militārais ir pietiekami aktuāls, lai veltītu laiku tā izpētei, šajā gadījumā - kultūras teorijas aspektā.
Ja skata kultūras jēdzienu ta plašākajā nozīmē, tad militārā kultūra būtu viss tas, ko cilvēki ir radījuši karošanas un aizsardzības vajadzībām. …