Minerālūdeņi mūsdienās ir viena no lielākajām bezalkoholisko dzērienu grupām. Tie ir dzērieni, kuros izšķīdināti minerālsāļi. Pēc izcelsmes tos iedala dabīgajos un mākslīgajos minerālūdeņos.
Dabīgos minerālūdeņus iegūst no dabīgajiem minerālavotiem vai dziļurbumiem. Dabīgos minerālūdeņus iedala ārstnieciskajos un galda.
Mākslīgos minerālūdeņus gatavo, ūdenī izšķīdinot kālija, nātrija, magnija sāļus un bagātinot ar oglekļa dioksīdu. Dažus mākslīgos minerālūdeņus pēc iepildīšanas pudelēs iztur sešus mēnešus. Šajā laikā veidojas kompleksie sāļi un dzēriens iegūst labāku garšu. Minerālu sastāvs dažādos ūdeņos atšķiras. Daži no tiem ir ļoti spēcīgi mineralizēti, izceļas ar ļoti sāļu garšu. Minerālūdeņi var būt gāzēti un negāzēti. Vairumā gāzēto minerālūdeņu iepildīts oglekļa dioksīds. Pavisam nedaudzos gadījumos gāzes burbulīši radušies dabiskā ceļā, un vienīgi šos ūdeņus var saukt par dabīgi gāzētiem minerālūdeņiem. Šāds ūdens parasti ir mazāk burbuļots nekā tie, kam pievienots oglekļa dioksīds. Lielākā daļa no tiem ir bagātināti ar oglekļa dioksīdu. Bet, piemēram, minerālūdens “AQUILA” ar šo gāzi nav bagātināts.
Ūdeņus, kuros litrā ir vairāk par 1 g izšķīdušo minerālvielu, iedala hlorīdu, hidrogēnkarbonātu un sulfātu ūdeņos. Ja minerālūdenī ir daudz ogļskābes, to sauc par skābo minerālūdeni.
Citus ūdeņus neatkarīgi no minerālvielu daudzumu tajos, pēc aktīvajām sastāvdaļām iedala dzelzs, arsēna, joda, sēra, radona ūdeņos.
Ogļskābe jeb oglekļa dioksīds ir bezkrāsaina gāze ar asu, ieskābu garšu. Pēdējā ir 1,5 reizes smagāka par gaisu un 22 reizes smagāka par ūdeņradi. Šī gāze, atrazdamās lielā spiedienā, pāriet bezkrāsainā šķidrumā, kas normālā spiedienā vārās 78°C. Ogļskābo gāzi iegūst no krīta, sodas, kaļķa, koksa, magnezīta u.c., pie tam ogļskābo gāzi ražo rūpniecības ceļā. …
