Mišels Fuko

Sekss, ko pārsteidz, ko izprašņā un kas, ar varu piespiests un labprātīgi valodīgs vienlaikus, nenorimti atbild. Reiz to tika sagūstījis kāds tik brīnumains mehānisms, kas pats sevi padarījis neredzamu. Kādā rotaļā, kurā bauda jaucas ar to, kas nenotiek labprātīgi, patvaļīgo un saprašanās – ar inkvizāciju, tas liek seksam runāt patiesību par sevi un par citiem. It kā būtu ļoti svarīgi, lai mēs varētu izvilināt no šīs mūsu pašu daļinas ne vien baudu, bet arī zināšanas un visu šo smalko rotaļu, kas starp tām pārvietojas: zināšanas par baudu, bauda no zināšanas par baudu, bauda- zināšanas. Dubultas petīcijas, jo mēs esam piespiesti zināt, kā ir ar seksu, savukārt seksam it kā būtu jāzin, kā ir ar mums.…