Mitoloģiskās būtnes latviešu folklorā

Ūsiņš ir latviešu dievība, saistīta ar pavasari, gaismu, arī zirgu patrons. Viena no retajām dievībām, par kuru jau pirmajos vēstures avotos gūstamas vairāk vai mazāk patiesas liecības.
Ūsiņa vārda etimoloģija skaidrota visai dažādi. Vecais Stenders to saista ar vārdu ūzas - bikses, dzeltenā vaska krāsā (Stenders Ūsiņu sauc par bišu dievu).
Deviņpadsmitā gadsimta folkloras materiālos parādās uzskats, ka Ūziņš esot bišu dievs, bet Ūsiņš - zirgu dievs.
R.Auniņš XIX gadsimta otrajā pusē Ūsiņu interpretē kā gaismas dievu; tā vārds esot atvasināts no saknes -us-, kas atrodama arī vārdā aust.
Pēc Jāņa Endzelīna uzskatiem Ūsiņa vārds nav latviskas cilmes, bet gan aizgūts no senaugšvācu husing (‘mājas gars’). Nedaudz vēlāk J.Endzelīns nonāk pie jauna atzinuma, ka Ūsiņa vārds saistāms ar krievu усень vai овсень, un ka arī pati dievība aizgūta no krieviem.
V.Toporova pētījumi Ūsiņu vedina atzīt par senu, vairākām tautām piederīgu mītisku tēlu. Izcilu pētījumu šajā jomā veicis H.Biezais [H.Biezais. Gaismas dievs seno latviešu reliģijā. - Rīga, 1994], atzīstot, ka Ūsiņš tipoloģiski piederīgs pie debesu dievībām, taču specifiskas pazīmes to ļauj uzskatīt par gaismas dievu.…