Savukārt M.Ķempe vienai no savām jaunajām konsultējamām autorēm, kura vēlas izcelties un pieņemt īpašu, nedzirdētu vārdu. M.Ķempe raksta: „Kāpēc Jūs noniecināt savu skaisto latvisko vārdu un uzvārdu Ausma Pormale. Kāpēc Jūs ar to negribat pagodināt savu māti un tēvu, kas Jums devuši kā vārdu, tā uzvārdu, bet izvēlaties teatrālu, pat komisku pseidonīmu „Jolanta Tulpe”, kas skan it kā kādas vecas dāmas sentimentāls sagudrojums. Arī Manona Dikē nav nekāds piemērots vārds latviešu dzejniecei- tas der franču sievietei, ne Jums. Esiet īsta un vienkārša (..) Jūs dzejosiet un Jūs pazīs kā Ausmu Pormali”.
Savā krājumā „Labvakar, Kamila!” A.Grigulis apskata plašu tēmu loku. Viņš raksta par teātri, dramaturga pienākumiem, par literatūru, tās attīstību pasaulē, par kritiku, dzejas tehniku. Izklāsta dažādus stāstus no savas dzīves, iekļauj citējumus no citu autoru darbiem, iekļauj vēsturiskus faktus. Tāpat Grigulis runā par paaudžu maiņu literatūrā. Viņš ir no tiem autoriem, kas uzskata, ka vecā paaudze viennozīmīgi ir tā, no kuras jaunajiem ir iespēja mācīties. Arī Ķempe mudina jaunos autorus iepazīties ar klasiķu darbiem, bet tajā pašā laikā uzteic jauno autoru individualitāti un mudina to izkopt. Ķempe savos spriedumos ir konkrētāka. Iespējams tādēļ, ka ikdienā strādājusi ar reāliem cilvēkiem, kuru darbam vajadzēja panākt rezultātu. Mirdza Ķempe savos spriedumos par jaunajiem autoriem bijusi kritiska, ar spēju nojaust talanta klātesamību. Tomēr par nepietiekošu mācīšanos spējusi būt īpaši barga. Kādai jaunai autorei līdz ar ieteikumiem dzejas uzlabošanā Ķempe raksta: „Es domāju, ja nav nepārvaramas nepieciešamības dzejot, tad nevajag to darīt”.
Ieteikumi jaunajiem autoriem Arvīda Grigaļa darbā „Labvakar, Kamila!” ir drīzāk nojaušami nekā skaidri uzskatāmi. Grigulis dalās savā literārajā, arī dzīves pieredzē un no viņa piedāvātajiem poētiskajā valodā izveidotajiem piemēriem lasītājam pašam jāizsecina noderīgas atziņas.
Gan rakstos par literatūru, kuros Ķempe runā par jaunajiem dzejniekiem, gan konsultāciju vēstulēs,, lasāma Ķempes domu skaidrība, dziļa pārliecība par savu darbu un uzskatiem. Ķempe ļoti precīzi konstatē jauno autoru problēmas literatūrā un konkrēti iesaka, kas jādara, lai labotu kļūdas un iegūtu maksimāli labu dzejošanas un izglītības rezultātu.
Abu autoru uzskati par literatūras procesu un jauno autoru ceļu uz literatūru daudzviet sakrīt, tomēr izteiksmes veids un galvenā darbības sfēra M.Ķempei un A.Grigulim bijuši atšķirīgi. Padomju laika kontekstā abu autoru bagātā darba pieredze varējusi kalpot kā piemērs jaunajiem autoriem.
…
