“ Burvīgā kundze “
Darbs ir par kādu vecu kundzi, kas ir pazaudējusi savu vecāko dēlu un tagad neļauj precēties jaunākajam, lai nepazaudēt arī otro dēlu. To, ka sieviete rīkojas nepareizi viņai palīdz saprast Sesīlija, runājot caur cauruli ar mirušā dēla vārdiem un nosodot māti, vainojot to pie sava pazudināšanas.
Mitoloģiskā telpa. Šajā darbā figurē centrs, tādēļ, ka kundze atrodas savās mājās, kur jūtas labi. Te viņa atpūšas un vakaros sarunājas ar savu dēlu, dienās viņa atpūšas savā pagalmā, kur sildās saulē un tas viņu padara spēcīgāku. Šajā telpā galvenā varone jūtas labi.
Mitoloģiskais laiks. Manuprāt, šajā darbā figurē lineārais laiks. Notikumi seko cits citam, laika gaitā mājinieki liek kundzei apzināties savas kļūdas. Notikumi neatgriežas atpakaļ, jo darba beigās kundze mirst. Cikliskums te nav vērojams.
Rituāli. Es uzskatu, ka šajā stāstā arī ir vērojama pāriešana jaunā posmā. Tā kā stāsta beigās kundze mirst, viņa pāriet jaunā posmā, debesu valstībā.
Par rituālu varētu uzskatīt arī Sesīlijas sarunu ar Paulīnu, kad Sesīlija runa caur cauruli mirušā dēla vārdā. Sanāk, ka ar Paulīnu runā mironis.
Mītiskie teli. Šajā darbā es saskatīju tikai vienu mītisko tēlu un tā ir saule. Kā jau visos iepriekš minētajos darbos arī šajā saule ir siltuma un aizsardzības simbols. “ Es jūtos saules pilna kā bite. “ Saule labvēlīgi ietekmē stāsta varones, dot tām spēku un modrību.
…