Termins monarhija katram cilvēkam asociējas savādāk, dažiem ir pavisam konkrēts un noteikts viedoklis, dažiem tā arī īsti nav īstas skaidrības ko nozīmē monarhija. Vai tas ir dezinformācijas un personiskās aizņemtības ietekmē, vai arī ir citi iemesli? Tas ir diskutabls jautājums uz kuru es atbildi mēģināšu rast darba izstrādes laikā. Vēl jāpiebilst, ka darba temata izvēle ir saistīta ar faktu, ka pats esmu apmeklējis lielāko daļu no darbā pieminētajām monarhijām, bet tur esmu uzturējies kā tūrists un informāciju, kuru ieguvu iepriekš arī nevarētu nosaukt par man pilnīgi saistošu, tādēļ mēģināju monarhijas aplūkot no manas nākotnes profesijas viedokļa.
“Politiski daudzveidīgi un spilgti izpaužas mūžīgā personības un sabiedrības dialektiskā pretruna. No vienas puses cilvēks var eksistēt un sevi turpināt vienīgi sabiedrībā tātad, kā personība. Savukārt sabiedrība var eksistēt, vienīgi pastāvot savstarpējā mijiedarbībā esošajiem cilvēkiem, kas arī veido šo sabiedrību. Viņu tiešā savstarpējā atkarība ir nepārprotama: vienīgi stipri, gudri, veselīgi, bagāti cilvēki var nodrošināt stipras, bagātas un efektīvas sabiedrības pastāvēšanu, un otrādi.”1
Darbu necentīšos veidot kā visaptverošu pētījumu par 20.gs. nogales monarhiju raksturu, jo pretējajā gadījumā tas gan analīzes, gan apjoma ziņā varētu kandidēt uz zinātniski pētnieciska darba statusu, taču tas sniegs nelielu ieskatu šī jautājuma būtiskajās sastāvdaļās.
Neapšaubāmi jebkura valdīšanas forma ir saistīta ar sabiedrību, tās attīstību un domu. Tādejādi šis jautājums par monarhijas kā valdīšanas formas piemērotību mūsdienu pasaules attīstības tendencēm, varas dalīšanas pamatidejām paliek atklāts arī nākamajām paaudzēm, jo sabiedrība kā indivīdu un to vajadzību kopums nepārtraukti attīstās. Tātad attīstās arī dažādi viedokļi par valsts varu un tās izpausmēm, un jautājumā par monarhijas piemērotību 20.gs. beigu sabiedrībai var rasties arvien jaunas hipotēzes.
Referātā mēģinu pievērsties šiem viedokļiem – cik progresīva ir valsts pārvalde, ja tā balstīta uz monarhijas principiem, cik saliedētas, sabalansētas un noturīgas ir sabiedriskās attiecības 20.gs. nogales monarhijās pasaulē, vai neveidojas dažādas pretrunas un konflikti, kas saistīti ar šīs valdīšanas formas nepiemērotību attiecīgās valsts politiskajai, ekonomiskajai un kultūras situācijai.
Nelielais pētījums balstīts uz dažādiem faktaloģiskajiem un analītiskajiem materiāliem par valsts un tātad arī valdīšanas formām, to attīstību. Dots arī ieskats pastāvošajās monarhijās pasaulē, arī to attīstības problemātiskajos aspektos. …
