Franču filozofs MONTESKJĒ ( CHARLES – LOUIS DE SCONDAT BARON DELA BREDE ET DE MONTESQIEU; 1689-1755 –ir izcils franču apgaismības veidotājs, viens no tiem nedaudzajiem XVII gs. pirmās puses Francijas valdošo slāņu pārstāvjiem, kas ne tikai asi izjūt savas zemes likumu, valsts iestāžu darbības un oficiālās ideoloģijas neatbilstību reālai situācijai, to aprobežotību un nejēdzību, bet arī cenšas tos apkarot, izmantodams tiklab satīras, kā zinātniskas analīzes līdzekļus.
Noskaidrojot to laiku sabiedrības materiālos un garīgos balstus, Monteskjē uz sev pieejamo avotu bāzes pētī arī daudzu citu laikmetu un dažādu tautu dzīvesveidu, kultūru un paražas. Viņa darbība rosinājusi un virzījusi uz priekšu gandrīz visas sabiedriskās zinātnes, it īpaši vēsturi un valsts tiesību teoriju. Par Monteskjē pašu nozīmīgāko veikumu mēdz uzskatīt sacerējumu “Likumu gars” (1748), kas ievada jaunu laikmetu tiesību zinātnē, taču ļoti interesanti un rosinoši ir arī citi viņa darbi, to skaitā arī “Persiešu vēstules”, kuras ir viens no ievērojamākajiem Francijas ideoloģiskā atkušņa kultūras veikumiem. Tas ir laiks pēc karaļa Luija XIV nāves, kad 1715.gadā tronī formāli nāk viņa piecgadīgais mazdēls Luijs XV, bet faktiski valda lielo feodālu kliķe ar pavaldoni Orleānas Filipu priekšgalā. Pavaldonības laikā Francijas galmam ir raksturīga vispārēja jautrība un skandaloza izlaidība. Šajā laikā var iznākt daudzas tādas grāmatas, kuras līdz 1715.g. cenzūra būtu kategoriski aizliegusi.
1716.g. rudenī Monteskjē ievēl par Bordo Akadēmijas direktoru uz diviem gadiem. Šis amats, tāpat kā visi citi pienākumi akadēmijā, protams, jāveic sabiedriskā kārtā. Monteskjē kā Akadēmijas loceklis un arī vēlāk piedalījies dažādu ģeoloģiska rakstura atradumu un izrakteņu interpretācijā, kā arī eksperimentos, ko akadēmijas locekļi regulāri veic ar augiem un dzīvniekiem. Šādu kopīgu pētījumu un prātojumu rezultāti publicēti žurnālos “Merkūrs” un “Zinātnieku avīze”. Nozīmīgs šo gadu sacerējums, kas gan filozofa dzīves laikā nav publicēts, bet saglabājies līdz mūsdienām, ir “Eseja par dabas zinātniskiem novērojumiem”, kurā apcerēti vairāki eksperimenti, ko Bordo Akadēmijas zinātnieki veikuši ar dažādiem augiem un dzīvniekiem, kuri precīzi protokolēti, un tiem pievienota plaša interpretācija. Bordo zinātnieki, to skaitā Monteskjē, šajos sacerējumos dabas, it īpaši augu dzīvi, sekodami Dekarta mācībai, izskaidrojuši tikai ar dabiska rakstura faktoru darbību, neatzīstot, ka te varētu būt kāda dievišķas providences līdzdalība.
Darbs tiesā un dabaszinātniska rakstura problēmu risināšana paņem tikai daļu filozofa laika un enerģijas. Daudz lielāks šajā periodā ir Monteskjē ieguldījums sabiedrisko zinātņu un sabiedriskās domas attīstīšanā. Svarīgākais viņa darbības rezultāts Bordo periodā ir “Persiešu vēstules”, kas iznāk 1721.g. un ievada jaunu laikmetu ne tikai autora biogrāfijā, bet arī franču kultūras vēsturē un visā Eiropas apgaismībā.
…