Moricsalas dabas rezervāts

Moricsalas dabas rezervāta izveidošanu sekmējuši dabas un vēstures pieminekļu aizsardzības un saglabāšanas kustības aktivizēšanās 20. gadsimta sākumā Krievijā un Latvijā. Parādījās pirmie apkopojošie darbi par dabas apstākļiem, vēsturi un saimniecību, raksti un ziņojumi par augu un dzīvnieku sistemātiku un citiem ar Austrumbaltijas dabu saistītiem jautājumiem. Rīgas dabaspētnieku biedrība ar profesoru K.Kupferu priekšgalā ierosināja Moricsalā izveidot dabas rezervātu, kas kalpotu gan dabas aizsardzībai, gan zinātniskiem nolūkiem. Par Moricsalas rezervāta dibināšanas dienu uzskatāma 1912. gada 6. jūnijs, kad vietējais mežzinis oficiāli nodeva salu Rīgas dabas pētnieku biedrības pārziņā. Moricsalas rezervāts bija otrais dabas rezervāts cariskajā Krievijā. 1921. gadā Moricsalas rezervāts pārgāja Latvijas Izglītības ministrijas pārziņā un Moricsala ieguva dabas pieminekļa statusu. Pēc kara, 1946. gadā, Latvijas PSR valdība salas audzes ieskaitīja pirmās grupas mežos, kuros saimnieciskie pasākumi tika stingri regulēti. Valsts rezervāta statusu salai piešķīra tikai 1957. gadā, pievienojot tai Luziķērtes līci, kur sastopamas retas ūdensaugu sugas, bet 10 gadus vēlāk rezervātā iekļauta arī Lielalksnītes sala.…