Mūsdienās datori ir palikuši par neaizvietojamu darba rīku, kas atvieglo darbu un palīdz strādāt ar dažādām informācijām. Un Excel funkcijas atvieglo visus aprēķinus, ar kuriem mēs ikdienā saskaramies, visus sarežģītus aprēķinus var viegli atrisināt gandrīz ar vienu klikšķi un šī “gudrā” programma aprēķinās visu pati, mūms atliek tikai izpētīt visas funkcijas, lai zinātu kur tieši viņas pielietot. Tāpēc kursa darba mērķis ir izpētit dažas funkcijas no šīs Excel programmas un parādīt to pielietošanu.
Par pētāmo versiju tika izvēlēta versija Microsoft Excel 2003. Kursa darbā tiek aprakstītas visretāk lietotās funkcijas no loģiskajām funkcijām, matemātiskajām un trigonometriskajām, informatīvājām, datu bāzes, statistiskajām, datuma un laika, kā arī no finansu funkcijām, tās ir aprakstītas un parādītas ar piemēriem, kā ar tājām darboties. Bet teksta un meklēšanas un norādes funkcijas netiek apskatītas darba apjoma noteikumu dēļ.
Darba materiāls balstās uz pieredzes darbā ar programmu, kura ir iegūta, strādājot ar tās lietotāja interfeisu un pievienotās palīdzības pētīšanas rezultātā.
Darbs satur daudz attēlu ar komentāriem, un var kalpot par mācību līdzekli apskatītajā tēmā.
Kursa darbā ir aprakstīta funkcijas lielā nozīme, kā to jāievada, lai dators saprastu darbības, savukārt, ja formula nav ievadīta pareizi, tad Ms Excel parāda, ka ir notikusi kļūda, kā arī šos kļūdas iemeslus aprakstīju.
Darba pirmajā daļā aplūkotas vispārējas ziņas par funkcijām un to izsaukšanu. Pārējās septiņās nodaļās aprakstītas atsevišķas funkciju kategorijas. Un beigās izdarīti secinājumi.
Funkcija MS Excel ir vispārējā veidā izteikta formula, kuru lieto dažāda veida uzdevumu aprēķinašanai. Aprēķinos, ja = zīmes vietā, kuru jāliekpirms funkcijas, būs uzlikta @ zīme – sistēma to neuzskatīs par kļūdu.
Funkcijas paredzētas vienas vai vairāku sākotnējo vērtību apstrādei un rezultātu izsniegšanai. Funkcijas var lietot atsevišķi, apvienot blokos, vai iekļaut formulās.
Katrai funkcijai ir speciāla struktūra (sk. 1.1. att.). Par sintaksi sauc kārtību, kādā funkcijās jānorāda vērtības. Visām funkcijām ir nosaukums, tā saucamais funkcijas kods un viens vai vairāki argumenti, kas jāliek iekavās un jāatdala viens no otra ar semikolu. Par argumentiem var pieņemt skaitļi, šūnu adreses vai to nosaukumi, kļūdu vērtības, kā arī formulas, un to maksimālais skaits vienā funkcijā ir 30.…
