Bakalaura darba temātas ir: “Muitas lietas regulējošo tiesību normu attīstība ES tiesību normu ietekmē”. Temāta izvēli ietekmēja notikumi Latvijas ārējā politikā. Temāts ir ļoti būtisks un aktuāls, jo Latvijas Muitas likumdošana tika gandrīz pilnīgi nomainīta ar ES likumdošanu.
Pēdējo gadu laikā iestāšanas ES ir kļuvusi par Latvijas ārpolitikas prioritāti, valsts bija veikusi virkni pasākumu, lai sasniegtu ES standartus preču drošības un higiēnas prasību jomā, elektormagnētiskajā savietojamībā, preču marķešanā, kas nodrošināja Latvijas ražotās produkcijas iespēju nokļūt ES dalībvalstu tirgū. Latvija veikusi arī nepieciešamās institucionālās pārmaiņas un jauninājumu ievešanu, lai nodrošinātu muitas savienības funkcionēsānu uz Latvijas robežām, kad tā kļūva par vienu no ES iekšējām robežām. Latviuā tika veikta personāla apmācība un jaunu tehnoloģiju un aprīkojuma iegāde, lai nodrošinātu efektīvu muitas darbu, no brīža kad Latvija kļūa par vienu no ES ārējām robežām.
Latvija pabeidza savas muitas politikas saskaņošanu ar ES. Latvijas iestāšanas ES un kļūšana par muitas savienības dalībnieci likvidēja muitas barjeras starp Latviju un citām ES dalībvalstīm, kā arī noteica vienotu muitas politiku ar ES attiecībā pret trešajām valstīm.
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt un novērtēt kādas izmaiņas notikušas Latvijas muitas likumdošanā. Bakalaura darba uzdevums ir skaidri aprakstīt Latvijas Muitas likumdošanas sistēmu, kura pastāvēja līdz 01.05.2004, ES Muitas lietas tiesību normas un Latvijas Muitas likumdošanu pēc 01.05.2004.
Bakalaura darbā ir izmantotās analitiskās metodes.
Sakarā ar Latvijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības normatīvo aktu spēkā stāšanos Latvijas Republikā, budžeta un finanšu politikas jomā Finanšu ministrija ir izstrādājusi Muitas likumu, lai noregulētu jautājumus, kurus Eiropas Savienības normatīvie akti muitas lietās atstāj dalībvalstu kompetencē. Līdzšinējais Muitas likums zaudēja spēku ar Latvijas Republikas iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā un muitas lietas pilnībā noteic Eiropas Savienības regulas. Regulas normas ir tieši piemērojamas, atšķirībā no direktīvu normām, kas ir piemērojamas pēc to pārņemšanas dalībvalsts normatīvajos aktos. Regula uzliek pienākumus indivīdiem. Tas nozīmē, ka pēc Latvijas Republikas kļūšanas par dalībvalsti, ikvienam iedzīvotājam ir jāievēro spēkā esošās regulu normas. Saskaņā ar Kopienu Tiesas nolēmumu lietā 34/73 (Fratelli variola S.p.A.v. Administration des finances italienne), „regulām ir tūlītējs efekts; tās piešķir tiesības privātpersonām, un nacionālajām tiesām ir pienākums šīs tiesības aizsargāt.” Šajā nolēmumā tika atkārtots, ka regulas tiešā piemērojamība nozīmē, ka tās spēkā stāšanos un piemērošanu nedrīkst ietekmēt nacionālās tiesību normas. Tiesu praksē pastāv aizliegums Eiropas Savienības dalībvalstīm pārņemt regulu nacionālajos normatīvajos aktos. Jebkādas regulu ieviešanas metodes ir pretrunā ar Eiropas Savienības dibināšanas līgumu, un tas var radīt šķēršļus regulu tiešajam efektam, kā arī apdraudēt regulu vienlaicīgo un vienoto piemērošanu visā Eiropas Savienībā. Regulas normām ir augstāks spēks nekā dalībvalsts tiesībām. Regulas normas ir spēkā tādā redakcijā, kādā tās ir pieņēmusi Eiropas Savienības institūcija un nav pieļaujama neviena no pārņemšanas metodēm - ne pilnīga vai daļēja inkorporēšana, ne arī pārformulēšana. Regulas tieši piemērojamās normas nevar precizēt vai interpretēt ar nacionālajām tiesībām. Ja regula ir neskaidra vai divdomīga, tad jāinterpretē regulas normas, nevis jāpieņem nacionālie normatīvie akti ar nolūku interpretēt regulā noteikto regulējumu. Atsevišķas regulas var ietvert skaidri izteiktas normas, kuras nav tieši piemērojamas un kuras prasa dalībvalstij jaunu normu pieņemšanu - piemēram, nosakot sodu par regulas prasību neievērošanu vai nosakot atbildīgo dalībvalsts iestādi par regulas izpildi.
Eiropas Savienības regulas muitas jomā dalībvalstu kompetencē atstāj jautājumus par regulas administrējošo institūciju, muitas iestāžu emblēmām, muitas kontroles zonām u.c. Minētos jautājumus regulē Muitas likums. Muitas likuma pieņemšana nodrošināja nepieciešamo juridisko pamatu muitas iestāžu darbībai pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Likums nosaka Valsts ieņēmumu dienestu kā nacionālo institūciju, kas administrē Eiropas Savienības regulas muitas jomā. Ievērojot regulu noteikumus, likumā ir saglabāta līdzšinējā kārtība muitas kontroles zonu noteikšanai, kārtībai, kādā persona atsakās no precēm par labu valstij un personas apskates veikšanai. Likumā ir pārņemtas spēkā esošās normas, kas nosaka muitas brokeru darbību un paredzēti beznodokļu tirdzniecības veikalu darbības pamatprincipi.…
