Konkrētas muitas politikas īstenošanai ir liela nozīme valsts ekonomikā. Tā var palīdzēt nodrošināt brīvu tirdzniecību starp valstīm vai arī, pretēji – apgrūtināt šādu tirdzniecību, īstenojot iekšējā tirgus aizsardzību – protekcionismu. Muitas nodoklis, tirdzniecības līgumi, atbrīvojumi no muitas nodokļa un atliktie maksājumi ir instrumenti, ar kuru palīdzību valsts realizē ārējās tirdzniecības politikas daļu – valsts muitas politiku.
Latvijā iekšējais tirgus tiek aizsargāts attiecībā uz atsevišķām precēm un preču grupām, galvenokārt tām, kuru konkurētspēju varētu apdraudēt lētāka ārzemju produkcija vai kuru ražošanu valdība dažādu iemeslu dēļ grib veicināt.
Likums Par nodokļiem un nodevām īpaši norāda, ka muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī Muitas likums1 un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti, kā arī to, ka likuma par nodokļiem un nodevām normas attiecināmas uz muitas nodokli un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem tiktāl, ciktāl to piemērošanas jautājumus neregulē attiecīgi tieši piemērojamie Eiropas Savienības normatīvie akti.
Latvijā ar muitas politiku nodarbojas speciāli šim nolūkam izveidota valsts institūcija - Muitas tarifu padome. Tā ierosina palielināt vai samazināt kādu muitas tarifa likmi, kā arī slēdz brīvās tirdzniecības līgumus.
Muitas nodoklis –ietver kārtību, kādā preces pārvieto pāri valsts robežai, to aplikšanu ar ievedmuitas nodokli un izvedmuitas nodokli (turpmāk — muitas nodoklis) un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests, muitošanu, muitas kontroli, kā arī citus līdzekļus un darbības, ar kuru palīdzību tiek īstenota muitas politika. Muitas nodoklis parasti tiek aprēķināts un samaksāts preces importējot (eksportējot) un ir iekļauts preces pašizmaksā.…
