Muitas noteikumi pēc Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā

Ar Latvijas iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā (ES), muitas lietas Latvijas teritorijā nosaka galvenokārt– regulas. ES regulas sadarbībā ar visām dalībvalstīm izstrādā Eiropas Komisija un pieņem ES Padome. Bijušie spēkā esošie Latvijas likumi un Ministru kabineta noteikumi muitas jomā, kas izdoti atbilstoši likumu pilnvarojumam, zaudēja spēku ar Latvijas iestāšanās brīdi ES. ES regulas muitas jomā darbojas tieši un nepastarpināti visā ES teritorijā. Nacionālā likumdošana regulē tikai tās jomas, kuras neregulē regulas. Nedaudz cita situācija ir ar direktīvām. Tās nosaka galvenos tiesību principus un nepieciešamības gadījumā tiesību normu darbības robežas, bet darbojas caur dalībvalstu nacionālajiem likumdošanas aktiem. Tā kā muitas jomā galvenajiem tiesību aktiem bija regulu statuss, tad pēc Latvijas iestāšanās ES muitas lietas Latvijas teritorijā nosaka ES regulas. Galvenās regulas ir ES Muitas kodekss, tā ieviešanas noteikumi, Muitas nodokļa atvieglojumu sistēma, vienotie muitas tarifi, TARIC klasifikators un regulas, kas nosaka vienotā tirgus regulēšanas pasākumus, t.i., lauksaimniecības maksājumus, nodevas, kvotas, tarifu griestus un tamlīdzīgi. Papildus iepriekšminētajām regulām, jāņem vērā “Pievienošanās Eiropas Savienībai līgums” un Eiropas Komisijas izdoti informatīvi dokumenti par pārejas pasākumiem, kas piemērojami, jaunajām dalībvalstīm pievienojoties ES. Jautājumos, kurus tieši neregulē ES regulas, var darboties Latvijas normatīvie akti. Svarīgākais no tiem ir jaunais Muitas likums.
…