Muižu un piļu piemērošanas viesmīlības vajadzībām

4. VIDZEMES PILĪS IEKĀRTOTIE VIESMĪLĪBAS UZŅĒMUMI
4.1. Kokmuižas pils (Kocēnu pagasts, Valmieras rajons)
Nosaukums “Kokmuižas pils” cēlies no 16.gadsimta ēras - kad pārsvarā kokenhofas muižas ēkas tika celtas tikai no koka materiāliem. Mūsdienās redzamās neobaroka stilā celtās ēkas pamati (skat. 4.2 att.) likti 1880.gadā kad to pārvaldīja baltvācu muižnieku Šrēderu dzimta. Apskatīt šo pili ir iespējams , ja sarunā vismaz 2 dienas pirms plānotā apmeklējuma.

4.1.1. Kokmuižas vēsture
Kokmuiža pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā, kad tā ietilpa Cēsu bīskapijas sastāvā. 20.gs. sākumā Kokmuižas pils ēka tiek izpostīta. Kokmuižas pils pēc Arnolda Čuibes projekta tika pielāgota skolas vajadzībām. 1997. gadā, sagatavojot Kocēnu skolas skolotāju istabu jaunam sienas krāsojumam, atklājās 1930. gadu beigās aizsegtais sienas gleznojums.
Par iespējamo ēkas izskatu var spriest, aplūkojot Kārļa Hūna 1855. gadā gleznoto ainu darbā „Kokmuiža pie Valmieras” (skat. 4.1 att. ). muižas saimnieki mainījušies vairākkārt, 1846. gadā Kokmuižu izsolē pārdeva par 154 000 sudraba rubļu – nopirka Holandes konsuls, Rīgas tirgotājs Johans Frīdrihs fon Šrēders. 1882. gadā pēc konsula nāves ģimene vienojas, ka Kokmuižu mantos J. Fr. Šrēdera dēls - Teodors Šrēders. Ap 1930. gadu muižas ēka jau bija zaudējusi savu skaisto portiku ar terasi un kolonnām. Šo gadu laikā smagi cietusi arī ēkas iekšpuse. 1937. gadā nolaistā ēka piedzīvo pārmaiņas , kokmuiža tika pārtaisīta par Kocēnu pamatskolu.
…