Viena no nozīmīgākajām viduslaiku vēstures parādībām bija reliģiskie ordeņi, kuriem piekrita ne vien būtiska loma baznīcas vēsturē, bet arī liela loma saimniecības un kultūras attīstībā, atsevišķos gadījumos arī politikā. Vienlaikus ordeņi ietvēra sevī milzīgu pretrunu - centienus to locekļiem noslēgties no apkārtējās vides un aktīvu ordeņu darbību ārpus savu klosteru sienām.
12. un 13.gadsimts vēsturē tiek uzskatīts par pagrieziena punktu, starpposmu starp tumšajiem, agrajiem viduslaikiem uz renesansi un vēlajiem viduslaikiem. Šajā laikā notiek krusta kari, sevī noslēgtā kristīgā Rietumeiropa iepazīst citādo islama pasauli, sākas gotika, pilsētu attīstība, organizētās zinātnes uzplaukums.
Šī darba mērķis ir īsi aplūkot galvenos reliģiskos ordeņus 12.-13.gs. Rietumeiropā. Tā kā reliģiskie ordeņi pastāvēja jau pirms 12.gs. un laika gaitā ir dibināti jauni ordeņi, tad autors savā darbā īsumā apskatīs galvenos reliģiskos ordeņus, kas ir dibināti pirms 13.gs. - benediktiešus, klīniešus, cisterciešus, karteziešus, premonstriešus, karmelītus kā arī galvenos 13.gs. dibinātos reliģiskos ordeņus - franciskāņus un dominikāņus.
Kā veidojās mūku ordeņi pašos pirmsākumos?Senajā baznīcā cilvēki meklēja kādus īpašus veidus, kā sekot Kristum – meklēja vientulību, lai varētu vairāk lūgties un līdzināties Kristum, kurš aizgāja tuksnesī un stājās pretī velnam. Pēc Vecās Derības tradīcijas tiek uzskatīts, ka tuksnesī valda velns. Tāpēc cilvēki, kas vēlējās kādā augstākā pakāpē pietuvoties Dievam, devās tuksnesī. Ar velnu un kārdinājumiem sabiedriskajā un ikdienas dzīvē var tikt galā, bet īpašā sekošana izpaudās vēlmē uzveikt velnu viņa paša valstībā. Sākās liela migrācija uz tuksnešiem, sāka veidoties mūku dzīves veids. Sākumā tie bija vīrieši, kas devās tuksnesī, vēlāk arī sievietes. 2.- 3.gs. jau bija izveidojušās nozīmīgas mūku kopienas. Ap 4.gs. Ēģiptē, Palestīnā vai Sīrijā tuksnešos veidojās pat pilsētas. Ēģiptē bija pat 300 – 400 tūkstošu mūku. Mūki skaitīja lūgšanas arī psalmus no Sv.Rakstiem, un, protams, kaut ko strādāja, lai nopelnītu sev iztiku. Daži mūki bija izcili. Ap 4.gs. Mazāzijā (pašreizējā Turcijas terit.) sāka veidoties organizētas mūku kopienas. Bija noteikta dienas kārtība visiem, kas tur dzīvoja, bija noteiktas konkrētas lietas kas jādara. Daļa mūku bija ļoti izglītoti, jo bija studējuši un dziļi pētījuši Svētos Rakstus. Šajās apmetnēs jau radās pirmie doktori un Baznīcas bīskapi. Jau 4. gs. radās pirmās mums zināmās mūku kopienu regulas – dzīves veida un kārtības apraksts. Sv. Bazilija regula ir zināma un lietota vēl šodien pareizticīgo un grieķu –katoļu Baznīcās. 5.gs. sāk.…
