Secinājumi
Rakstīt šo darbu man bija ļoti interesanti, Tā kā es pati neko nebiju dzirdējusi par šo universitāti, tad pilnīgi viss, ko es izlasīju, izpētīju, uzzināju man bija kaut kas jauns. Aptaujājot universitātes apmeklētājus, es sapratu, ka daudziem no viņiem šī universitāte ir kā iedvesmas avots, daudzi dodas uz turieni, lai labi pavadītu laiku, smeltos iedvesmu un, protams, lai papildinātu savas zināšanas. Lielākā daļa no viņiem Mūrmuižas Tautas universitāti apmeklē regulāri, neizlaižot pilnīgi nevienu lekciju. Biju ļoti pārsteigta, kad uzzināju, ka liela daļa universitāti apmeklē jau 30 gadus, kas man personīgi liekas ļoti ilgs laika posms.
Toties, aptaujājot Mūrmuižas iedzīvotājus, es biju pārsteigta par to, ka daudzi nemaz nezina, ar ko Mūrmuižas Tautas universitāte nodarbojas un pat nav ieinteresēti. Gandrīz visi iedzīvotāji zināja, kur šī universitāte atrodas, bet diemžēl neko nezināja par tās darbību.
Rakstot šo darbu, es arī uzzināju kaut ko jaunu par Zentu Mauriņu un viņas attiecībām ar Paulu Pētersonu. Mūrmuižas Tautas universitātē ir izveidota piemiņas istaba par godu Zentai Mauriņai, kurā ir dažas viņas mantas un daudz dažādi viņas pieraksti, raksti, apkopojumi, papīri, kuri ir saistīti ar Mūrmuižas Tautas universitāti. Liels gods par to, ko Zenta Mauriņa ir darījusi universitātes labā, kā arī liels prieks par to, ka tagadējā Mūrmuižas Tautas universitātes vadītāja Gundega Lapiņa turpin gan Mauriņas, gan Paula Pētersona iesākto darbu.
…