1. MŪSDIENU ĢIMENE
Mūsdienās ģimenes ir aizņemtas lielākoties ar savu individuālo darbu, nevis ar savu bērnu audzināšanu, jo jau pašā bērna dzīves sākumā, daļa ģimeņu izlemj par to, ka bērnus audzina auklīte vai kāds cits, kas viņus pieskata, taču nevis vecāki paši. Tas ir ļoti negatīvi, jo bieži vien bērniem rodas negatīvs uzskats par vecākiem, jo viņi nav veltījuši pietiekoši daudz laika savam lolojumam.
Bērnam jau kopš dzimšanas ir nepieciešami vecāki, sākotnēji vairāk māte taču laika gaitā bērnam nepieciešams arī tēvs. Ja bērnam ir tikai viens no vecākiem sāk rasties dažādi kompleksi un rodas individuāla izpratne par dzīvi. Ideāls variants ir tad, ja bērna audzināšanā piedalās abi vecāki, jo tad bērns izprot to, ka ģimene ir vienota un problēmu gadījumā viņš spēj griezties pie abiem vecākiem. Vecāku klātbūtne ir svarīga ne tikai pirmajos dzīves gados, bet arī visā turpmākajā dzīvē (11, 62).
Mūsdienu dzīvēs lielāko daļu cilvēki pavada lai risinātu kādas problēmas, bet jāatceras arī fakts, ka bērniem arī ir savas problēmas, un tās lielākoties sākotnēji spēj atrisināt vecāki. Ar laiku bērns aug un sāk loģiski domāt, rīkoties un sāk izprast arī to, ka savas problēmas jāsāk risināt pašam. Cilvēks vairāk vai mazāk ir saprātīga būtne, kam ir spriestspēja, un, ja viņš grib risināt problēmas, tad viņš tās spēj atrisināt. Jautājums ir, vai viņš grib, un jo ātrāk tas notiek, jo ātrāk bērns ģimenē nostājas pats uz savām kājām (14, 91).
Mūsdienās bērni ģimenēs parasti ir daudz brīvāki, atraisītāki, varbūt vairāk izlutināti, šos faktorus ietekmē ikviena ģimene, jo sabiedrībā dominē tieksme savus bērnus uzskatīt par vislabākajiem – lutināt tos. Tādējādi vecāku starpā veidojas sacensība. Tie vecāki, kas nespēj tik lielā mērā lutināt savus bērnus, vai finansiāli nodrošināt riskē ar to vai bērnu neizstums no viņa apkārtējās sabiedrības, kas var izraisīt milzīgus kompleksus jau no bērnu dienām. Šo un daudzas citas problēmas mūsdienu sabiedrībā lielākoties ietekmē pieaugušo cīņa par ietekmi, sociālo statusu un rangu sabiedrībā. Taču tiek aizmists svarīgākais faktors, ka bērna attīstību un izaugsmi neietekmē vizuālais aspekts, bet gan prāts, ko ietekmē bērna morālā audzināšana, tikumiskā audzināšana, garīgā un galvenokārt izglītība, ko viņš iegūst mācoties bērnudārzā, skolā un citās izglītības iestādēs (17, 181).
…
