Cilvēki bieži vien neaizdomājas par to, kā viņi sarunājas, kā apzīmē daudzas aktuālas lietas, kā izsakās savu paziņu lokā. Latviešu valodā ir daudzi dažādi aizguvumi un žargoni, kā jau katrā valodā. Bieži vien mēs tos lietojam, jo tie vienaudžu vidū ir aktuāli. Ir pat tādi vārdi, kuri, pēc mūsu domām, ir latviešu vārdi (pie kuriem mēs jau esam pieraduši), piemēram, vārdi kā „bagāts”, „kāposti”, taču tie tika aizgūti no krievu valodas, un mēs tagad tos lietojam, nenojaušot to patieso izcelsmi.
Latviešu valodas vārdu krājums leksikogrāfiski vēl nav pilnīgi apgūts. Ir veseli svarīgi latviešu literārās valodas attīstības periodi, kuru leksika vēl nav pietiekami izpētīta. Viens no tādiem periodiem ir laiks, kad iznāca „Pēterburgas Avīzes”, kuras uzsāka aktīvu politisku cīņu pret vācu feodālisma ideoloģiju Latvijā. Lai gan „Pēterburgas Avīzes” pastāvēja tikai dažus gadus (1862 - 1865), tomēr šim laikrakstam bija ļoti liela nozīme latviešu sabiedriskajā dzīvē. Nozīmīgs ir „Pēterburgas Avīžu” veikums latviešu literārās valodas veidošanā; sevišķi tas sakāms par vārdu krājuma bagātināšanu un attīrīšanu no nevēlamiem vācu valodas aizguvumiem.
Es vēlējos uzzināt, kāda ir mūsu skolas skolēnu attieksme pret neliterāru valodu, kādi vārdi un izteicieni mūsdienās ir aktuāli. Tāpēc veicu anketēšanu, lai nedaudz vairāk par to uzzinātu.
Darba mērķis ir noskaidrot, kāds ir mūsdienu jauniešu latviešu valodas lietojums un īpatnības, tās attīstība, kā arī tās lietojuma motivācija un situatīvais aspekts. Šī mērķa īstenošanai zinātniski pētnieciskajā darbā izvirzīti trīs uzdevumi:
1)apzināt latviešu valodas slāņus un to lietojumu,
2)aktualizēt informāciju par cilvēku vecumposmu īpatnībām un to ietekmi uz valodu.
3)izpētīt informāciju par līdz šim analizētajiem pētījumiem par jauniešu valodu.
4)analizēt Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas jauniešu lietoto valodu,
Darba aktualitāti nosaka pētījuma kontrastīvais aspekts. Šie pētījumi papildina pētījumu atziņas par mūsdienu jauniešu valodas un jauniešu kultūras attīstības tendencēm.
Darbā izmantoti latviešu autoru darbi par valodu, kā arī sociolingvistu, sociālo psihologu u.c. radniecīgu nozaru speciālistu pētījumi.
Darbā lietotas šādas metodes: 1) deskriptīvā metode jeb valodas situācijas aprakstīšana(informāciju meklēju dažādās grāmatās, gan skolas(Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas), gan Brenguļu pagasta bibliotekās, gan Vidzemes augstskolā, meklēju arī dažādos avīzes rakstos un internetā), 2) sociolingvistiskās metodes – anketēšana un tiešā novērošana, 3) analītiskā metode, kas izmantota Latvijas skolu jaunatnes lingvistiskās attieksmes noskaidrošanai. Darba pamatā ir empīrisks pētījums, jauniešu valodas leksika analizēta sinhronā skatījumā.…
