Secinājumi
1. Mūsdienu autoru stāsti pirmsskolas vecuma bērnu mērķauditorijai ir krāsaināki, lielākiem burtiem un satura ziņā īsāki;
2. I. Ramānes stāsts „Juta un Jēcis dzirnavu kalnā”, vairāk sastāvēja no attēliem nekā teksta. Turklāt burtu lielums ir piemērots pirmsskolas vecuma bērniem. Manuprāt, tas izskaidrojams ar to, ka grāmata ir funkcionāla, proti, tie bērni, kuri neprot vēl lasīt var apskatīt krāsainos bilžu attēlus;
3. Autora J. Baltvilka stāsts „Mušas ceļojums”, manuprāt, ir samērā sarežģīts bērnu mērķauditorijai. Par apstiprinājumu varu minēt izmantojot autora citātu „..Alus glāzes putas”. Nedomāju, ka tā būtu informācija, ar kuru bērniem veidosies asociācijas, lai uztvertu stāstu pilnībā.
4. Savukārt rakstnieces Dz. Rinkules-Zemzares stāsts „Draudzības spēks” ir ļoti sirsnīgs, kurā valda patīkamu emociju gamma.
5. Manuprāt, stāsts ir prozas žanrs, kurš attīsta bērna domāšanas un fantazēšanas spējas, jo, ja bērnus ierosina, tad viņi var izdomāt, kāda ir tēla dzīve pirms un pēc konkrētā notikuma.
6. Uzskatu, ka izpildīju savu darba izvirzīto mērķi, proti, izanalizēju trīs mūsdienu autoru -
Ramānes un J. Baltvilka, kā arī Dz. Rinkules-Zemzares stāstus pirmsskolas vecuma bērniem, veiksmīgi ar uzdevumu palīdzību.
7. Darba izpilde bija samērā grūta, jo vajadzēja atminēties, kā arī papildināt esošās zināšanas literatūras teorijā, lai zinātu pēc kādiem principiem un kā analizēt stāstus.
8. Saistošākais darba izpildē bija tas, ka ieguvu savā profesijā noderīgu un pielietojamu informāciju.
…