Mutes un zobu veselības jomā Latvija atrodas pirmspēdējā vietā Eiropā [2]. Vēl sliktāki rādītāji mutes un zobu veselības jomā ir tikai lietuviešiem, kā liecina Sabiedrības veselības aģentūras 2007.gadā veiktais pētījums. Tajā norādīts, ka pēdējos piecus gadus saglabājusies tendence, ka katram trešajam bērnam sešu gadu vecumā ir vismaz viens kariozs zobs. 12 gadīgu bērnu vidu KPE indekss (kariozo, plombēto, ekstrahēto zobu vidējais skaits uz vienu pacientu) ir gandrīz trīs reizes augstāks. Lielbritānijā, Dānijā un Zviedrijā 2003.gada KPE indekss bija tuvu 1. Salīdzinoši Latvijā šis rādītājs ir gandrīz trīs reizes augstāks. Vēl augstāks šis rādītājs ir vienīgi Lietuvai.
2.Mutes un zobu veselības nozīme
Mutes dobuma veselībai vajadzētu būt prioritātei visos dzīves posmos. Laba mutes veselība nozīmē rūpes par zobiem – to sargāšanu no kariesa un smaganu slimības novēršanu. Slikta mutes veselība tiek saistīta ar vairākām problēmām.
Cīņa ar aplikumu ir daļa no mutes dobuma kopšanas visa mūža garumā. Ja aplikums veidojas un netiek notīrīts ar ikdienas zobu tīrīšanu un diegošanu, ir liela iespēja iegūt smaganu slimības. Agrīno smaganu saslimšanas stadiju sauc par smaganu iekaisumu. Smaganu iekaisums var izraisīt uztūkumu, jutīgumu un asiņošanu zobu tīrīšanas un diegošanas laikā. Par laimi, to ātri atklājot, un ar pareizu ikdienas mutes higiēnu un regulāriem zobārsta apmeklējumiem, smaganu iekaisumu var ārstēt. Tomēr, ja to neārstē, tas var progresēt daudz nopietnākā smaganu saslimšanas formā, ko sauc par periodontītu, kas var veicināt zobu izkrišanu un palielinātu risku iegūt citas nopietnas slimības.…