Ritma izjūtas attīstīšana – pirmsskolas vecuma bērnu vispusīgās attīstības nosacījums.
Ritms ir periodiska kustības atkārtošanās noteiktā laika sprīdī. Tas ir mūžīgs kā mūžīga ir Saule, Zeme un daba ap mums. Ritmiski mainās diena un nakts, dabā ritmiski viļņo jūra. Dzejnieks Imants Ziedonis saka, ka katram kokam, šūpojoties vējā, ir savs ritms. Arī cilvēka ķermenī vērojamas ritmiskas fizioloģiskas funkcijas : epošana, sirdspuksti. Ritms ietekmē cilvēku. Katrai tautai, pat katriem svētkiem ir savs īpatnējs ritms. Gājiens valsts svētkos, sērīgs sēru gājiens pēc ritma atšķiras no Ziemassvētku un Mārtiņdienas jautrajām karnevāla izdarībām. Ritms nav atdalāms no cilvēku eksistences cīņas, no viņu priekiem un bēdām. Piemēram, pirmatnējās dejas radās līdz ar parastas dzīves notikumiem : dzimšanu, nāvi, cīņu, uzvaru, medībām. Senajiem cilvēkiem dziņa dvēseles noskaņu izteikt kustībās noveda pie ritmiskām izpausmēm : plaukšķināšanas, kāju piesitieniem, gurnu kustībām (2;3).
Eksistē arī muzikālais ritms. Tas ir viens no vissarežģītākajiem mūzikas valodas elementiem. Mūzika ir nedzīva, ja tanī nav jūtama ritmiska pulsācija. Linda Mackēviča uzskata, ka muzikālais ritms ietver:
• ritmisko zīmējumu – skaņu un paužu ilgumu attiecības;
• metru – ritmiskās organozācijas sistēmu;
• tempu – ritmisko procesu norises ātrumu vai skaņdarba izpildījuma ātrumu (3;47).
…