Mūsdienās neapšaubāmi arvien pieaug psihoterapijas nozīme. Vēl pavisam nesen dzīvojām cerībās uzcelt vis ideālistisko no vēsturiski zināmajām iekārtām, bet cerības nepiepildījās, un cilvēki vēlas zināt, kā viņiem būtu jādzīvo turpmāk šajā pasaulē, kurā viņi ir liktenīgi nokļuvuši. Cilvēki jūtas kā “izmesti no laivas” un grib saņemt jaunas, “universālas” rekomendācijas, kas ļautu ne tikai veiksmīgi adaptēties jaunajos dzīves apstākļos, bet arī būt laimīgiem. Droši vien tāpēc pašlaik tādu popularitāti ir ieguvuši pētījumi, kas ir veltīti dažāda veida psiho tehnoloģijām, kuras veiksmīgi var izmantot patstāvīgi – mājas apstākļos. Tās palīdz rast atbildes uz jautājumiem, kā efektīvi cīnīties ar sociālajiem stresiem, kontrolēt savas domas, jūtas un emocijas, kā apgūt mākslu sasniegt, vairot un saglabāt laimi.
Speciālisti piedāvā pieejas, kurās sintezēta Rietumu un Austrumu pieredze, dažādi autogēnā treniņi, pašhipnozes un meditācijas paveidi. Neviens, protams, nevēlas noliegt mūsdienu alopātiski orientētās medicīnas panākumus, tomēr laiks ir pierādījis, ka ar minēto pieeju nav izdevies palīdzēt cilvēka psihei tikpat efektīvi kā miesai. Turklāt nedrīkst aizmirst par tām blakusparādībām, kuras farmakoloģiskie preparāti, cenšoties mazināt to vai citu traucējošo faktoru, izraisa cilvēka organismā, jau pēc būtības pārkāpjot plaši deklarēto ārstniecības pamatbausli: “Nekaitē!” Acīmredzot akadēmiskā medicīna nedrīkstēja tik kategoriski noliegt senču pieredzi un tradīcijas.…