Mūzikas uztvere pilnveidojas vienlaikus ar runas attīstību. Pareizi komponētas mūzikas klausīšanās ļauj attīstīt saskarsmes prasmes, radošās spējas, estētiskās vajadzības, relaksācijas spējas, emocionālo jomu un veicināt pārmaiņas organismā. Mūzika var rosināt gan uz cēlām domām un darbiem, gan provocēt primitīvus instinktus un agresiju, tāpēc mūzikas izvēli un pielietojumu labāk uzticēt speciālistam.
Mūzika ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. To vairāk vai mazāk klausās katrs, tāpēc būtu vēlams sekot līdzi klausītajai mūzikai un audzināt sevī labu un veselīgu muzikālo gaumi.
Mūzikas terapija sakņojas dziļi cilvēces vēsturē. Mūzika daudz labāk par vārdiem palīdz atklāt to, kas slēpjas dziļi cilvēka dvēselē. Mūzikas terapiju mūsdienās lieto ļoti plaši, piemēram, psihiatrijā, rehabilitācijā, cilvēku ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem atbalstīšanā, kā arī sociālajā aprūpē. Arī muzicēšana ir viens no veidiem, kā varam sniegt palīdzību paši sev.
Darba autore šo tēmu izvēlējās personiskās intereses vadīta, jo, mācoties Valkā, Jāņa Cimzes bērnu mūzikas skolā, autore ievēroja, ka mūzika spēj ietekmēt garastāvokli un pašsajūtu atkarībā no daudzveidīgajām mūzikas īpašībām. Tā radās vēlme izzināt un pārliecināties par neticamo spēku, ko sevī ietver mūzika, un uzzināt, kā tā var palīdzēt cilvēkam dziednieciski.
Darba mērķi:
1.Izpētīt mūzikas terapijas vēsturi, attīstību, norisi, virzienus, rezultātus un pielietojumu mūsdienās.
2.Veikt pētījumu par cilvēku attieksmi un zināšanām par mūzikas terapiju.
3.Uzzināt, kādai mūzikas ietekmei jaunieši ir pakļauti ikdienā.
4.Pierādīt izvirzīto hipotēzi.
Hipotēze: Mūzikas izmantošana ārstnieciskos nolūkos Latvijā ir nepopulāra.
Darba uzdevumi:
1.Pieejamās literatūras izpēte par mūzikas terapijas vēsturi, attīstību, tās norisi, virzieniem, rezultātiem, rekomendācijām.
1.Pielietot anketēšanas metodi (aptaujas anketas) vecumā no 16-65 gadiem, lai iegūtu un analizētu informāciju par cilvēku informētību par mūzikas terapiju un mūzikas ietekmi uz indivīdu ikdienā.
2.Salīdzināt literatūru teorijas daļā ar pētījumu.
3.Pierādīt izvirzīto hipotēzi.
Darbā izmantotās metodes:
1.Teorētiskās literatūras un materiālu izpēte.
2.Teorētiskās literatūras un materiālu konspektēšana.
3.Teorētiskās literatūras un materiālu analīze.
4.Teorētiskās literatūras un materiālu salīdzināšana ar pētījumu.
5.Aptauja (anketēšana).
6.Anketu apstrāde.
7.Anketu grupēšana.
8.Datu statistiskā analīze. …
