1991. gada Latvijas Republikas Augstākās padomes un Valdības Ziņotājā Nr. 46 no 21.1191, publicēts likums “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”. No šī laika tiek pieņemti vairāki grozījumi šajos likumos.
Kursa darbā apskatīsim nodokļu ietekmi uz denacionalizēto māju īpašniekiem. Par pamatu ņemot daudzdzīvokļu īres namu Rīgā, pilnīgāk un plašāk tiks atspoguļota namīpašnieku - kā nodokļa maksātāju loma Valsts nodokļu sistēmas apritē.
Namīpašnieks (bijušais vai likumīgais mantinieks) īpašuma tiesības iegūst, piestādot sava īpašuma dokumentus pašvaldības denacionalizācijas komisijai:
1.īpašuma apliecinošu dokumentu - Valsts Vēstures arhīva izziņu
2.īpašuma nacionalizācijas aktu - arhīva izziņu
3.radniecību piederošos dokumentus
izziņu par mantas sastāvu un vērtību, ja tas nav norādīts īpašuma apliecinošā dokumenta izziņā.
` Pēc denacionalizācijas komisijas lēmuma un denacionalizācijas apliecības saņemšanas, namīpašnieks pārņem savā valdījumā no iepriekšējā valdītāja sev piederošo īpašumu ar nodošanas - pieņemšanas aktu.
Ar šo brīdi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzskaitē stājas jauna nodokļu maksātāja kategorija - namīpašnieki. Neatkarīgi no ieņēmumiem, ko namīpašnieks saņem par īri, tas veic saimniecisku darbību, un tiek aplikts ar ienākuma nodokli.
Pilnīgākas ainas labad apskatīsim situāciju, kurā namīpašnieks pats apsaimnieko savu namu, un pieņemt darbā darbiniekus - grāmatvedi, pārvaldnieku, lietvedi, santehniķi, mājas meistaru, sētnieku, strādnieku u.c.
Ienākuma nodoklis ir fizisko personu maksājums budžetā
par saimnieciskās darbības ienākumiem.
Nodokļa maksātājs ir fiziska persona, kurai pieder iznomājams vai izīrējams objekts un šī objekta nomnieks, ja šo objektu iznomā vai izīrē tālāk apakšnomniekiem vai apakšīrniekiem.
Latvijas Republikā dzīvojošās fiziskās personas, kurām Latvijas Republikā ir ienākumi no īpašuma vai telpu iznomāšanas vai izīrēšanas, apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no tā, kur atrodas izīrējamais vai iznomājamais īpašums vai telpas).…