Napoleoni cēlušies no Korsikas ( Francijai piederoša sala Vidusjūrā) patriciešu Bonapartu dzimtas. Napoleons pirmoreiz pievērsa sev uzmanību 1793. gadā, kad organizēja uzbrukumu angļu flotei, kura bija ieņēmusi Francijas ostu Tulonu. 1795. gadā Napoleons apspieda sacelšanos Parīzē, un drīz viņa vadītā franču armija guva izcilas uzvaras Itālijā. 1799. gadā Napoleons Bonaparts bija pietiekami spēcīgs, lai ar armijas palīdzību sagrābtu varu savās rokas. Pēc tam, kad Napoleons bija kļuvis par valdnieku, franči sāka iekarošanas karus un sagrāba lielāko daļu Eiropas. Napoleona armija bija spēcīgākā Eiropā, taču, lai to uzturētu, gan frančiem, gan okupēto valstu iedzīvotājiem nācās maksāt augstus nodokļus. Brīvprātīgo bija maz, tāpēc valstij vajadzēja piespiest cilvēkus karot. Francijas okupēto valstu iedzīvotāji negribēja nedz maksāt nodokļus, nedz karot, tādēļ Spānijā un citās zemēs notika sacelšanās. Napoleons Bonaparts arī pasludināja sevi par pirmo konsulu, radīja spēcīgu valdību un novērsa revolūcijas radīto haosu. Napoleons lika pamatus Francijas tiesu, izglītības un finanšu sistēmām, viņa radītais civilkodekss ( Napoleona kodekss) vēl šodien ir spēkā Francijā un daudzās citās Eiropas valstīs. Napoleons bija militārs ģēnijs, kurš pakļāva sev Eiropu no Lamanša līdz Krievijas robežai.
Mūsdienās Francija ir lielāka valsts Rietumeiropā. Tā ir zeme, kurā zaļi lauki mijas ar skaistām pilsētām un mazpilsētām. Daudz jauku un vecu lauku piļu atgādina par Francijas garo vēsturi. Bet franči ir arī moderna nācija ar plaukstošu rūpniecību. …
