Narkomānijas jēdziens etioloģiski ir saistīts ar vārdu narkotikas ( no grieķu narkotikus – iemidzinošs), domstarpības rodas mēģinot nosaukt tās vielas kuras neattiecas miegu izraisošajām, bet gan psihostimulējošām. Mūsdienās jēdzienu narkotikas attiecina uz tām vielām kuras iedarbojas: uzbudinoši, sāpes remdējoši, sniedz eiforiju vai arī iemidzinoši. (Бурлачук., Морозов1999)
Literatūrā var atrast arī šādu, trejādu skaidrojumu narkotikām, proti, medicīniskais kritērijs, tās ir vielas kuras, iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu. Otrs kritērijs, nemedicīniska vielu lietošana plašos apmēros, kas iegūst sociālu nozīmi. Trešais kritērijs- juridiskais, noteiktu vielu lietošana ir juridiski sodāma.
Pati narkomānija ir kvalificējama kā slimība kuru izraisa atkārtota narkotisku vielu lietošana, un mainītas uzvedības parādīšanās, kā arī izraisa psiholoģisku un fizioloģisku atkarību. (Harmatz 1993)…